ĢISnet

Šis tas no dzirdētā un redzētā.

Vakar tika izlaista PostgreSQL 8.4 beta2 versija, stabilā versija sagaidāma aptuveni jūlijā. Robert Treat referāts “No More Waiting: A Guide To PostgreSQL 8.4” sniedza ieskatu PostgreSQL 8.4 jaunumos, kas izklausījās visai ‘garšīgi’. Šeit daži no tiem:

Performance

• Visibility maps – VACUUMs notiks tikai uz tām datubāzes lapām, kur kopš pēdējā VACUUM notikušas izmaiņas;
• Default stats target – parametrs default_statistics_target=[0...100] palīdzēs noteikt, cik ļoti Postgrei jāanalizē konkrētā tabula. Skaitlis reprezentē analizējamo paraugu skaitu, kad tiek ievākta statistika, u.c. (vairāk…)

PostgreSQL konferences 2.diena uzsākās ar visai saistošu referātu “Skytools: queues (PgQ)” no mūsi brāļiem igauņiem Marko Kreen un Martin Pihlak, kas  pārstāv nelielo igauņu kompāniju Skype. Igauņi ir attīstījuši paciņu ar rīkiem Python vidē, kas menedžē pieprasījumu rindas PostgreSQL datubāzēm. PgQ menedžē ‘live transactions’  no (web) klientiem krājot tās smukā kaudzītē kā ‘raw data recors”. Tālāk PgQ atgriež pa čupiņai ierakstu un padod tos dažādiem patērētājiem/klientiem, piem, Javai, kas ģenerē ‘welcome’ e-pastus, C++, kas uzskaita lietotājus, Python, kas replikē datus, utml. Rezultātā no web saņemtie dati ātri un vienkārši tiek saglabāti datubāzē, bet to apstrāde un analīze notiek citā laikā (bet cik ātri vien iespējams) un ar citiem resursiem. PgQ menedžē jo drīzu datu pēcapstrādi, nosūtot tos uz attiecīgajām patērētājaplikācijām.  PgQ izlīdzina tranzakciju slodzi sadalot datus starp vairākiem sub-klientiem. Apstrādātie dati nonāk galvenajā datubāzē/arhīvā. PgQ ir ļoti lietderīgs rīks, ja nākas noņemties ar neskaitāmiem web pieprasījumiem, kas tiek noglabāti PostgreSQL datubāzē. (vairāk…)

PGCon 2009

Pirmā PostgreSQL konferences diena aizritējai visai mierīgi ar aptuveni 60-70 dalībniekiem.

Pirmais uzstājās Stephen Frost ar prezentāciju PostgreSQL Access Controls.  Frosts pats ir viens no PostgreSQL attīstītājiem, kurš piedalījies šo kontroles metožu programmēšanā. Prezentācijas laikā tika aplūkotas autentifikācijas  metodes, lietotāju lomas un autorizācijas metodes. Pirmējā vairāk skāra serveru konfigurāciju un komunikācijas, ar ko īpaši nav nācies nodarboties, tamdēļ dzirdēto daudz nekomentēšu, lai ‘neiebrauktu auzās’. Varu vien secināt, ka autentifikācijas iespēju ir pietiekoši daudz un dažādu, lai apmierinātu katra vajadzības. Kam interesē sīkāk, tad pilno prezentāciju var atrast šeit. Stāsts par lietotāju ‘lomām’ (roles) bija visai interesants un lietderīgs, jo līdz šim nebiju vēl redzējusi sakarīgu un pilnvērtīgu lomu izmantošanu. Smalka PostgreSQL sistēma var sastāvet no vesela lomu koka, kur hierarhiski pakārtotas lietotāju un lietotāju grupu tiesības darboties iekš datubāzes. Autorizācija praktiski kontrolē, kādas darbības (apskatīt, ievietot vai labot datus) katrs lietotājs var veikt, kā arī kurā vietā (shēmā, tabulā un kolonnā (junums PostgreSQL 8.4 ) ) darbības atļautas.

‘PostgreSQL access controls’ ir salīdzinoši vienkārša lieta. Īsts izaicinājums  ir datubāzu sistēmas uzstādīšana un konfigurēšana tā, lai tā darbotos ar maksimālo darbspēju un maksimali izmantotu pieejamos resursus. (vairāk…)

Ikgadējā PostgreSQL konference ir klāt! Jau rīt (19.maijā) Kanādas galvaspilsētā Otavā norisināsies pirmie praktiskie semināri par PostgreSQL datubāzu ‘aksesu’ kontroli, kā arī veiktspējas uzlabošanas iespējām. Arī parītdien paredzētas praktiskās nodarbības, bet 22-23.maijā pati galvenā konference. Šogad sagaidāms īpaši daudz priekšlasījumu par visdažādākajām tēmām, kas trīs paralēlās sesijās norisēs no 9 rītā līdz 9 vakarā divu dienu garumā.

Tiem, kas nezin, atgādināšu, ka PostgreSQL ir pasaules ‘advancētākā atvērtā koda’ datubāze.  Nobriedis un stabils produkts, gatavs ‘izkniebt pogas’ jebkuriem ‘orākuļiem’. PostgreSQL var lepoties ar visnotaļ pieklājīgu telpisko (ĢIS funkciju) paplašinājumu, sauktu par PostGIS, kas bez problēmām Jums varētu aizstāt lielāko daļu biežāk lietoto ESRI telpiskās analīzes rīku un ne tikai.
(vairāk…)

Tiem kas tankā-GeoServer ir OGC standartus uzturošs serveris. Lielākais šī servera spēks ir darbā ar WFS un WFS-T. Sākot ar 1.6.0 versiju serveris ar speciālu paplašinājumu uztur arī objektu vēsturi, pašlaik gan tikai darbojoties ar PostgreSQL datubāzēm. Ko nozīme uzturēt objektu vēsturi – tas ir līdzīgi kā programmētaji izmanto svn. Vēstures uzturēšana dod iespēju labojot ģeometrijas un objektus atgriezties pie kādas konkrētas objekta versijas, jeb labojot ģeometrijas nezaudēt vecākas to versijas. Lieliska iespēja uzturēt ģeometriju datubāzi ar pilnu izmaiņu trasējamību, arī lieliska iespēja nesačakarēt savu datubāzi.
Vairāk par jaunumiem var palasīt šeit.