ĢISnet

Kā jau iepriekš tika rakstīts, Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konferences Zemes un vides zinātņu sekcijas ietvaros tiek organizēta referātu un stenda referātu sesija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)”. Referātu sesija notiks LU ĢZZF, Alberta ielā 10, Elfrīdas un Jāņa Rutku auditorijā (313. telpa) 2010. gada 2. februārī. Konferences sākums plkst. 13:00. Ar runātāju sarakstu un sagaidāmajām tēmām var iepazīties pievienotajā LU 68 konferences ģeomātikas sekcijas programmas failā. Sekcijas prezentācijas iespēju robežās tiks ievietotas tīmeklī, lai būtu iespējams ar to saturu iepazīties arī plašākam interesentu lokam.

Visi ģeomātikas atbalstītāji laipni gaidīti klausītāju rindās, kā arī prezentācijām sekojošajās diskusijās.

Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konferences Zemes un vides zinātņu sekcijas ietvaros tiek organizēta referātu un stenda referātu sesija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)”. Referātu sesija notiks LU ĢZZF, Alberta ielā 10, Elfrīdas un Jāņa Rutku auditorijā (313. telpa) 2010. gada 2. februārī. Konferences sākums plkst. 13:00. Sesijas darbu organizē LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra.
Sesijas vadītājs: Māris Nartišs, e-pasts: maris.nartiss@gmail.com, tālr.: 67332566
Organizācijas komiteja:
Jānis Jātnieks, LU Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra, Kartogrāfijas un tālizpētes laboratorija.

Nozīmīgi termiņi:
2009. gada 1. decembris.
Reģistrācija, referāta vai stenda referāta tēmas iesniegšana (1. pielikums), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com
2009. gada 21. decembris.
Referāta kopsavilkuma (tēžu) iesniegšana (paraugs 2. pielikumā), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com

Pārējo informāciju lūdzam skatīt pievienotajā apkārtrakstā. Idejas referātu tēmām var smelties iepriekšējo konferenču aprakstos, kur ir pieejama arī informācija par nolasītajiem referātiem. Informācija par šī gada konferences tēmām tiks publicēta tiklīdz ko būs saņemti visi pieteikumi dalībai.

Ar cieņu,
Māris Nartišs

Šis tas no dzirdētā un redzētā.

Vakar tika izlaista PostgreSQL 8.4 beta2 versija, stabilā versija sagaidāma aptuveni jūlijā. Robert Treat referāts “No More Waiting: A Guide To PostgreSQL 8.4” sniedza ieskatu PostgreSQL 8.4 jaunumos, kas izklausījās visai ‘garšīgi’. Šeit daži no tiem:

Performance

• Visibility maps – VACUUMs notiks tikai uz tām datubāzes lapām, kur kopš pēdējā VACUUM notikušas izmaiņas;
• Default stats target – parametrs default_statistics_target=[0...100] palīdzēs noteikt, cik ļoti Postgrei jāanalizē konkrētā tabula. Skaitlis reprezentē analizējamo paraugu skaitu, kad tiek ievākta statistika, u.c. (vairāk…)

PostgreSQL konferences 2.diena uzsākās ar visai saistošu referātu “Skytools: queues (PgQ)” no mūsi brāļiem igauņiem Marko Kreen un Martin Pihlak, kas  pārstāv nelielo igauņu kompāniju Skype. Igauņi ir attīstījuši paciņu ar rīkiem Python vidē, kas menedžē pieprasījumu rindas PostgreSQL datubāzēm. PgQ menedžē ‘live transactions’  no (web) klientiem krājot tās smukā kaudzītē kā ‘raw data recors”. Tālāk PgQ atgriež pa čupiņai ierakstu un padod tos dažādiem patērētājiem/klientiem, piem, Javai, kas ģenerē ‘welcome’ e-pastus, C++, kas uzskaita lietotājus, Python, kas replikē datus, utml. Rezultātā no web saņemtie dati ātri un vienkārši tiek saglabāti datubāzē, bet to apstrāde un analīze notiek citā laikā (bet cik ātri vien iespējams) un ar citiem resursiem. PgQ menedžē jo drīzu datu pēcapstrādi, nosūtot tos uz attiecīgajām patērētājaplikācijām.  PgQ izlīdzina tranzakciju slodzi sadalot datus starp vairākiem sub-klientiem. Apstrādātie dati nonāk galvenajā datubāzē/arhīvā. PgQ ir ļoti lietderīgs rīks, ja nākas noņemties ar neskaitāmiem web pieprasījumiem, kas tiek noglabāti PostgreSQL datubāzē. (vairāk…)

PGCon 2009

Pirmā PostgreSQL konferences diena aizritējai visai mierīgi ar aptuveni 60-70 dalībniekiem.

Pirmais uzstājās Stephen Frost ar prezentāciju PostgreSQL Access Controls.  Frosts pats ir viens no PostgreSQL attīstītājiem, kurš piedalījies šo kontroles metožu programmēšanā. Prezentācijas laikā tika aplūkotas autentifikācijas  metodes, lietotāju lomas un autorizācijas metodes. Pirmējā vairāk skāra serveru konfigurāciju un komunikācijas, ar ko īpaši nav nācies nodarboties, tamdēļ dzirdēto daudz nekomentēšu, lai ‘neiebrauktu auzās’. Varu vien secināt, ka autentifikācijas iespēju ir pietiekoši daudz un dažādu, lai apmierinātu katra vajadzības. Kam interesē sīkāk, tad pilno prezentāciju var atrast šeit. Stāsts par lietotāju ‘lomām’ (roles) bija visai interesants un lietderīgs, jo līdz šim nebiju vēl redzējusi sakarīgu un pilnvērtīgu lomu izmantošanu. Smalka PostgreSQL sistēma var sastāvet no vesela lomu koka, kur hierarhiski pakārtotas lietotāju un lietotāju grupu tiesības darboties iekš datubāzes. Autorizācija praktiski kontrolē, kādas darbības (apskatīt, ievietot vai labot datus) katrs lietotājs var veikt, kā arī kurā vietā (shēmā, tabulā un kolonnā (junums PostgreSQL 8.4 ) ) darbības atļautas.

‘PostgreSQL access controls’ ir salīdzinoši vienkārša lieta. Īsts izaicinājums  ir datubāzu sistēmas uzstādīšana un konfigurēšana tā, lai tā darbotos ar maksimālo darbspēju un maksimali izmantotu pieejamos resursus. (vairāk…)

Ikgadējā PostgreSQL konference ir klāt! Jau rīt (19.maijā) Kanādas galvaspilsētā Otavā norisināsies pirmie praktiskie semināri par PostgreSQL datubāzu ‘aksesu’ kontroli, kā arī veiktspējas uzlabošanas iespējām. Arī parītdien paredzētas praktiskās nodarbības, bet 22-23.maijā pati galvenā konference. Šogad sagaidāms īpaši daudz priekšlasījumu par visdažādākajām tēmām, kas trīs paralēlās sesijās norisēs no 9 rītā līdz 9 vakarā divu dienu garumā.

Tiem, kas nezin, atgādināšu, ka PostgreSQL ir pasaules ‘advancētākā atvērtā koda’ datubāze.  Nobriedis un stabils produkts, gatavs ‘izkniebt pogas’ jebkuriem ‘orākuļiem’. PostgreSQL var lepoties ar visnotaļ pieklājīgu telpisko (ĢIS funkciju) paplašinājumu, sauktu par PostGIS, kas bez problēmām Jums varētu aizstāt lielāko daļu biežāk lietoto ESRI telpiskās analīzes rīku un ne tikai.
(vairāk…)

11.martā Lielbritānijas pilsētā Kembridžā notika izglītojošs “Free and Open Source” (FOSS) pasākums. Lielākai daļai no mums jau ir zināms, ka Kembridža ir pasaulslavena ar savu universitāti, tomēr tās akadēmiskā gaisotne pārsteidza pat mani. Kembridžas universitāte patiesībā sastāv no 36 dažādām koledžām, kas savukārt vairāk izskatās pēc viduslaiku baznīcām, kapelām vai ‘zinātnes pilīm’, jo vecākā no koledžām (King’s College) tika uzbūvēta jau 1209.gadā.

King's College

Likumsakarīgi, šeit sastopami daudzi un dažādi zinātnes institūti, viens no tiem, British Antarctic Survey, šoreiz bija namatēvs FOSS pasākumam. Biju nedaudz vīlusies šai pasākumā, jo daudz kas tika pasniegts ievada līmenī un reti kurš no autoriem sniedza izsmeļošu ieskatu FOSS risinājumos. Tomēr viena no autorēm, Joanne Cook no Oxford Archaeology (OA), man spilgti iespiedās atmiņā ar savu pragmatisko pieeju un pilnīgo FOSS rīku ķēdi ikdienas darbam. OA zināmā mērā bija spiesti pāriet uz FOSS risinājumiem finanšu trūkuma dēļ, tomēr iespēja padarīt arheoloģiskos datus publiski un brīvi pieejamus bija ne mazāk svarīgi. Joanne atzina, ka iespējams viena no labākajām FOSS īpašībām ir modularitāte un atbilstība standartiem. Tādējādi ĢIS sistēma ir būvēta no daudzām aplikācijām, kas katra ideāli pilda tikai vienu noteiktu funkciju un tiklīdz kāda no aplikācijām (piem., karšu serveris vai desktop klients) sāk radīt problēmas vai vienkārši ir pieejams kaut kas labāks, konkrētais modulis var tikt nomainīta pret citu – labāku (tieši tādēļ standarti ir labi…). (vairāk…)

Kārtējais ĢIS dienu pasākums ir pagājis un ir pienācis laiks apdomāt kas tad labs tajā bija. Līdzīgi kā visi iepriekšējie ĢIS dienu pasākumi, arī šis bija diezgan kupli apmeklēts, lai gan apmeklētāji bija tikai ieinteresētās personas. ĢIS un ar to saistīto jomu ideju nešana plašām masām šī pasākuma laikā vairs/vēl nenotiek. Pasākumā rādītās prezentācijas ir pieejamas Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LGIA) mājas lapā, kur katrs var pārliecināties par ĢISnet skribelētāju viedokļa pareizību vai aplamību. (vairāk…)

Ir sākusies pietiekšanās Latvijas Universitātes 67. zinātniskajai konferencei. Kā jau parasti, arī šogad Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes paspārnē būs iespēja izteikties Ģeomātikas (ĢIS un tālizpētes) sekcijā. Orientējošais laiks – 2009. gada 3. februāris plkst. 13:00 401. auditorija (ĢISnet noteikti publicēs atgādinājumu). Bet līdz tam ir palicis tik vien kā mazs sīkums – pietiekt interesantus ziņojumus. Ziņojuma nosaukums jāiesūta līdz 1. decembra 12:00 Aivaram Markotam uz e-pastu aivars.markots AT lu.lv. Tēzes savukārt būs jāiesniedz līdz 19. decembrim. ĢISnet autori cer konferencē pārmaiņas pēc jaunas sejas ar jauniem un interesantiem ziņojumiem. Kamdēļ gan lai tas nebūtu Tavs ziņojums?

Ģisnet radošajam kolektīvam bija tā retā iespēja noklausīties LU 66. zinātniskās konferences Ģeomātikas sekcijas referātus, kā arī pakomunicēt ar citiem klausītājiem. (vairāk…)