ĢISnet

Šoreiz raksts lielā mērā top kā nobeigums, sadaļa dažas nedēļas nesenai diskusijai auditorijā ar meža īpašniekiem, valsts pārvaldes iestādēm par sapratnes veidošanu saistībā ar dabas aizsardzību. Pasākumā cauri vijās ideja par “iekāpšanu otra kurpēs”, diskusijas un informācijas apmaiņas procesā par iespējamu jaunu dabas aizsardzībai mērķētu aprobežojumu veidošanu zemes īpašnieku teritorijās, mežos un laukos. Un kas vēl vairāk nekalpotu kā palīgs kurpju valkāšanai kā vienota un līdzvērtīga informācija, dati, to ikdienas lietošana.

Par VMD, LAD, DAP publiskās daļas informācijas saņemšanu jau rakstīju iepriekš. Atkārtojoties, zemes īpašniek, prasi un lieto šos datus, ievietojot savā telefonā, datorā, būsi labāk sagatavots, informēts. Ja vēl minētajos datos attiecībā uz aprobežojumiem būtu vienkāršota informācija par to, ko drīkst vai drīzāk nedrīkst darīt, sevišķi attiecībā uz OZOLS datiem, būtu pavisam labi. Cilvēks parastais nezina, ko nozīmē, piemēram, dažādu IADT zonu nosaukumi attiecībā uz viņa īpašumam uzliktiem aprobežojumiem. Pie kam vienas nosaukuma, zonas aprobežojumu nianses atšķiras no teritorijas uz teritoriju. Šajā brīdī, atceroties kāda drauga stāstu par iestādes atbildi uz informācijas pieprasījumu par konkrētiem aprobežojumiem, kurā (atbildē) bija vienkārša norāde uz mājas lapu ar simtiem pdf, citu dokumentu, ar zemtekstu “lasi pats”. Varbūt dēļ likumdošanas formulējuma: “Ja informācija, kas pieprasīta iestādei, ir pieejama internetā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama, izņemot gadījumu, kad pieprasītājs ir norādījis, ka viņa tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespējas iegūt informāciju internetā.” Nākamreiz ieteikšu norādīt “citus pamatotus apstākļus”, kurus nevar izpaust sakarā ar jauno Eiropas datu aizsardzības regulu. :)

(vairāk…)