ĢISnet

Pamanīts un atmiņā aizķēries.

Viena veca ziņa – Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra jau  19.02.2010 ir publicējusi karšu pārlūka test versiju. Jāteic pasākums priekš testa versijas darbojas stipri labi. Ņemot vērā, ka lietošanā ir nodota testa versija lietojot jārēķinās, ka WEB pārlūkā brīžiem pazūd rīki un ir jāpiešaujas pie lietošanas (tā vismaz reizēm uzvedas Mozilla Firefox pārlūkā). Veikliem lietotājiem ir pieejams arī WMS, nedokumentēts un iespējamas nav domāts publiskai acij, jo nav ne metadatu ne citu lietu, kas būtu nepieciešami pieklājīgam WMS servisam. Ar servisu gan ir nelielas dīvainības – WGS 84 serviss darbojas korekti, bet LKS92 / Latvia TM uzvedība ir stipri dīvaina. Lai būtu pavisam jauki ir arī kāds WFS serviss.

Slinkuma iespaidā ieteikums nākotnei – eleganti būtu, ja aģentūras mājas lapā ieviestu kādu RSS aktualitātēm un jaunumiem.

Globāla un arī veca ziņa.
WMS Inspector ir Mozilla Firefox paplašinājums, kas paredzēts WMS/WFS servisu pārbaudei un var lieti noderēt tiem, kam nepatīk caurskatīt servisu XML atbildes un klabināt skaistos request teikumus, vai vienkārši fiksam testam. Nekādu dižu vērtējumu par šo paplašinājumu pagaidām nesniegšu, jo necik daudz nav sanācis viņu vēl lietot. Cerams, ka projekts attīstīsies, taps saimniecībā noderīgs un nenomirs kā ir gadījies ar citiem līdzīgiem.

Jau sesto gadu pēc kārtas Google rīko “koda vasaru” (GSoC) studentiem. Vasaras brīvdienu laikā studenti var rakstīt programmas kodu kādam no brīvās programmatūras projektiem un par to saņemt mazliet naudiņas (šogad – 5000 USD pirms nodokļu nomaksas). Google koda vasaras mērķi ir dot iespēju studentiem piedalīties reālas programmatūras izstrādē, savukārt brīvās programmatūras projektiem tas ļauj realizēt jaunas idejas, piesaistīt jaunus dalībniekus.

Brīvos ĢIS risinājumus Google koda vasarā pārstāv OSGEO, kā paspārnē ir dota iespēja strādāt pie GDAL, GRASS, Mapbender, Quantum GIS, uDig, OpenJUMP, deegree, OSSIM un MapWindow projektiem. Ar projektu piedāvātajām idejām var iepazīties OSGEO GSoC ideju lapā. Ja aplūko piedāvājumu, tad varam cerēt, ka pēc gada daudzas brīvās ĢIS programmas būs krietni iespējām bagātākas nekā ir šobrīd. Pie interesantām idejām var minēt 3D teksta attēlošanu GRASS 3D vizualizatorā NVIZ, QuantumGIS rastra automātiskās pārprojecēšanas atbalstu un QuantumGIS integrāciju ar SAGA GIS. Protams, kā jau vienmēr, tiek gaidītas arī citas, pašu studentu ierosinātas idejas.

Lai ņemtu dalību Google rīkotajā programmēšanas pasākumā, nevajag nemaz tik daudz – tikai mazliet brīva laika vasarā, prasmi programmēt kādā no programmēšanas valodām un spēju komunicēt ar citiem angļu valodā. Google koda vasarā var piedalīties jebkurš pilngadīgs pilna laika students. Studēt datorzinātnes nav obligāti, jo pasākums ir atvērts jebkuram, kuram vien ir vēlme darboties. Protams, naudu saņems tikai tie studenti, kuri izpildīs tiem izvirzītās prasības, taču, parasti, tas ir pietiekami vienkārši. Sīkāk ar dalības noteikumiem var iepazīties Google koda vasaras biežāk uzdoto jautājumu lapā.

Lai arī pieteikšanās sākas tikai 29. martā, tomēr jāņem vērā, ka pieteikšanās beigu termiņš ir jau 9. aprīlis, kā arī pirms tam ir ieteicams sazināties ar dalību uzraugošo institūciju pārstāvjiem, iespējamiem vadītājiem un apspriest konkrētā pieteikuma saturu.

Un ko Tu darīsi šovasar?

Laikam jau ņemot vērā, ka šogad Latvijā izpalika ĢIS dienai veltīti pasākumi, LU 68. konferences Ģeomātikas apakšsekcija bija ļoti plaši apmeklēta. 11. interesantos priekšlasījumus uzklausīja vairāk nekā četrdesmit klausītāji. Ņemot vērā plašo auditorijas interesi par atsevišķās prezentācijās sniegto informāciju un ar to saistītās diskusijas, runātāju prezentācijas PDF formātā ir iespējams lejupielādēt arī ĢISnet lapā. Lasītāji tiek aicināti izteikt savu viedokli, diskutēt par priekšā celtajām problēmām šī raksta komentāros.
Vairāk par LU 68. konferenci un arī citām apakšsekcijām var lasīt LU lapā, kā arī LU ĢZZF mājaslapā. Tāpat aicinām interesentus apmeklēt “Astronomijas un Ģeodēzijas” sekciju 19. februārī 10:00 LU Vēstures muzeja zālē, 415. aud., Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19.
Lasīt tālāk »

Profesionālais kretīnisms liek sevi manīt arī audzinot bērnus. Tā nu reiz tapa doma likt lietā reljefa modeli un utilizējamas kartona kastes, lieki teikt, ka šī rotaļa bērnam būs jāatkārto pēc kādiem četriem gadiem, jo pasākums padevās piņķerīgāks un interesantāks pašam nekā bērnam.

Par izejas materiālu tika ņemts jau labi pasen tapināts drumlina modelis, kura horizontāles drukājam darbiņam un rīcībā esošajam materiālam piemērotā mērogā, un varam sākt darboties.

Sākums.

Pārējam vien vajag nedaudz roku veiklības šķēres, koppapīru, adatatiņas un līmi. Visa darba apjomā būtu labi izmantot viena biezuma kartonu, mūsu gadījumā tas neizdevās.

Te nu nedaudz no procesa un necilais iznākums.

Sākums un starta materiāls -izdrukātas horizontāles, koppapīrs, un darbarīki :)

Necilais rezultāts

Precizitāte nav šī modeļa stiprā puse.

Kā jau iepriekš tika rakstīts, Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konferences Zemes un vides zinātņu sekcijas ietvaros tiek organizēta referātu un stenda referātu sesija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)”. Referātu sesija notiks LU ĢZZF, Alberta ielā 10, Elfrīdas un Jāņa Rutku auditorijā (313. telpa) 2010. gada 2. februārī. Konferences sākums plkst. 13:00. Ar runātāju sarakstu un sagaidāmajām tēmām var iepazīties pievienotajā LU 68 konferences ģeomātikas sekcijas programmas failā. Sekcijas prezentācijas iespēju robežās tiks ievietotas tīmeklī, lai būtu iespējams ar to saturu iepazīties arī plašākam interesentu lokam.

Visi ģeomātikas atbalstītāji laipni gaidīti klausītāju rindās, kā arī prezentācijām sekojošajās diskusijās.

Ir pagājuši trīs mēneši un atkal ir iznācis kārtējais QuantumGIS laidiens. Sīkāk par laidienu var lasīt QGIS emuārā. Lejupielādēt MS-Windows instalatoru var QGIS lejupielāžu lapā, savukārt Linux lietotājiem atliek vien gaidīt, kamēr QGIS jaunā versija parādīsies pie automātiskajiem programmatūras atjauninājumiem.

Pamazām QGIS iegūst aizvien vairāk īpašības, kādas līdz šim bija pieejamas tikai komerciālajos ĢIS risinājumos. Ikdienas ĢIS lietotājiem jau varētu pilnībā pietikt ar QGIS sniegtajām datu apstrādes un vizualizācijas iespējam, taču, neskatoties uz plašo QGIS iespēju un spraudņu klāstu, diemžēl ir jāatzīst, ka nopietnas ĢIS analīzes veikšanai joprojām ir nepieciešami niknāki rīki (GRASS, dārgi slēgtie risinājumi). Kopumā šajā laidienā ir likvidēta 251 kļūda vai lietotāja vēlmju ziņojums, tādēļ visus labumus nav iespējams tik viegli uzskaitīt. Tālāk ir dots ieskats atsevišķās jaukās lietās, kas ir pieejamas jaunajā QGIS laidienā.
Lasīt tālāk »

Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konferences Zemes un vides zinātņu sekcijas ietvaros tiek organizēta referātu un stenda referātu sesija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)”. Referātu sesija notiks LU ĢZZF, Alberta ielā 10, Elfrīdas un Jāņa Rutku auditorijā (313. telpa) 2010. gada 2. februārī. Konferences sākums plkst. 13:00. Sesijas darbu organizē LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra.
Sesijas vadītājs: Māris Nartišs, e-pasts: maris.nartiss@gmail.com, tālr.: 67332566
Organizācijas komiteja:
Jānis Jātnieks, LU Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra, Kartogrāfijas un tālizpētes laboratorija.

Nozīmīgi termiņi:
2009. gada 1. decembris.
Reģistrācija, referāta vai stenda referāta tēmas iesniegšana (1. pielikums), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com
2009. gada 21. decembris.
Referāta kopsavilkuma (tēžu) iesniegšana (paraugs 2. pielikumā), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com

Pārējo informāciju lūdzam skatīt pievienotajā apkārtrakstā. Idejas referātu tēmām var smelties iepriekšējo konferenču aprakstos, kur ir pieejama arī informācija par nolasītajiem referātiem. Informācija par šī gada konferences tēmām tiks publicēta tiklīdz ko būs saņemti visi pieteikumi dalībai.

Ar cieņu,
Māris Nartišs

Runājot ar vienu QuantumGIS lietotāju, man tika stāstīts, ka QGIS esot labi, taču pietrūkstot tādas vienkāršas lietas, kā ģeometrijas informācijas ielādēšana atribūtu datu tabulā. Pirmā doma izdzirdot šādu vēlmi, bija piedāvāt GRASS ĢIS esošo rīku v.to.db, kas ļauj pārnest daudzus parametrus no vektoriem uz datu bāzi. Ja nepieciešams datu bāzē ielādēt informāciju par poligona platību, kompaktumu, robežas fraktāļa dimensiju, perimetru, līnijas garumu, kategorijai atbilstošo objektu skaitu, objekta koordinātām (līnijām – sākuma vai beigu punktam), līnijas slīpumu, līnijas taisnuma pakāpi vai azimutu, tad nekas cits neatliktu, kā vien ķerties pie “smagās artilērijas”. Tomēr lielai daļai ĢIS programmu lietotāju pietiek ar punktu XY(Z) koordinātām, kas ir nepieciešamas kā ievades informācija kādai no ne-ĢIS modelēšanas programmām. Tā nu izrādās, ka QuantumGIS programmas jaunākajos laidienos iekļautā vektordatu apsrtādes rīku kopa “fRīki” spēj veikt šādu vienkāršu darbību. Tālāk seko īsa vizuāla pamācība kā ielādēt punktu XY informāciju datu bāzē.
Lasīt tālāk »

Sākot no 1. oktobra darbību ir uzsākusi Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) sistēma, kas nodrošinās GPS un GLONASS uztvērējus ar papildus korekcijas informāciju visā Eiropā. Sistēma testēšanas režīmā strādāja jau kopš 2006. gada un tikai tagad tā ir atzīta par pietiekami labu esam, lai uz to varētu ikdienā paļauties. Ņemot vērā EGNOS ilgo testēšanu, lielākā daļa no pēdējos gados tirgotajiem GPS uztvērējiem ir aprīkoti arī ar EGNOS sistēmas korekcijas datu uztvērējiem, tādēļ GPS ikdienas lietotājiem nekas papildus nav jādara un jau tagad var priecāties par augstāku precizitāti (1 līdz 2m), ko iespējams iegūt ar jau esošajiem aparātiem. Protams, ka lietotājus, kurus dažu metru precizitāte nekad nav apmierinājusi, šī ziņa neskar. Precīzu darbu veikšanai Latvijas teritorijā joprojām nāksies vien lietot LatPos sistēmu. Vairāk par EGNOS sistēmu var lasīt ESA mājaslapā.

No daudzveidīgā ģeomātiska rakstura darbu klāsta ir divi, kas man vienmēr ir likušies, nu sacīsim tā, pasaule būtu laimīgāka bez viņu veikšanas nepieciešamības… Tie ir vecu materiālu telpiskā piesaiste un vecu materiālu vektorizēšana (digitizēsana). Digitizēšanas automatizēšanai ir radīti daudzi jo daudzi risinājumi laika gaitā, no kuriem, cik man zināms, neviens īsti nevar aizvietot cilvēku, tomēr vismaz iestrādes šai virzienā ir.

Kas attiecas uz ģeoreferencēšanas automatizēšanu, arī to ir centušies lielākiem darbu apjomiem cilvēki kaut kā automatizēt, bet cik man zināms šie centieni nav beigušies ar plašāk pielietojumu risinājumu, kuru pēc tam līdzīgā izskatā varētu pārņemt citi un lietot saviem datiem pietiekmi universālā veidā. Lai šo darbu atvieglotu tapa plugins QGISam, kas padara šo darbu ievērojami ātrāku.

Lasīt tālāk »