ĢISnet

Esot pilsētā ir salīdzinoši viegli atrast interneta piekļuves punktus, kur var paskatīties interesējošās kartes, lejupielādēt datu failus, apskatīt e-pastu, taču ko darīt, ja sanāk atrasties uz lauka un līdzi nav paķērusies vajadzīgā karte? Vai plaši reklamētais bezvadu internets ir risinājums? Sakarā ar pēdējā laikā notiekošo LMT mārketinga daļas spiedienu, arī ĢISnet kolektīva pārstāvji neizturēja un nolēma paņemt izmēģināšanai LMT piedāvāto bezvadu interneta modemu. Testu mērķis bija vienkāršs – noskaidrot, vai LMT piedāvātais bezvadu internets ir gana labs, lai atrodoties ārpus pilsētas joprojām būtu iespējams lietot ĢISnet.lv piedāvātos datu servisus, piemēram, topogrāfiskās kartes, WMS servisus, apmainīties ar nepieciešamajām karšu lapām.

Gala secinājumi tiem, kam slinkums lasīt tālāk:

• LMT izsnedz USB modemu Huawei E1752 ar vecu programmatūru (firmware) un tādēļ nav iespējams uzreiz sākt tos lietot uz GNU/Linux vai MacOS X datoriem. Saņemot modemu, paprasiet, lai atjaunina modema programmatūru (firmware).
• LMT palīdzības dienests ir kaut ko dzirdējis par GNU/Linux, taču viņi zin tikai Ubuntu un arī tikai esošā priekšraksta līmenī. Iespēja saņemt no distributīva neatkarīgu informāciju (konfigurācijas parametrus utml.) nav. Pirms došanās laukā, savienojums ir jāizveido vietā, kur ir pieejams internets un Gūgles tantes palīdzība.
• Savienojuma ātrums ārpus pilsētām, kur tas ir visvairāk nepieciešams, ir ~127 kilobiti sekundē, kas nodrošina datu lejupielādi ar ātrumu līdz 16 kB/s (0,14 Mb/s pēc Speedtest.net). Augšupielāde, protams, ir daudz lēnāka – ~86 kilobiti sekundē, kas dod līdz 10 kB/s (0,09 Mb/s pēc Speedtest.net).
• Lai arī iezvanīšanās programma pppd ne reizi darba laikā neatvienojās, savienojums brīžiem neeksistēja, ko varēja labi novērot pie failu lejupielādes vai mājaslapu neatvēršanās ar pirmo reizi.
• WMS servisus ir iespējams lietot, taču jārēķinās, ka kartes skata pārzīmēšana aizņem aptuveni divas minūtes. Ja savienojums pazūd, gaidīt var nākties vēl ilgāk, kā arī jārēķinās ar nepieciešamību vaicājumu atkārtot. Arī SCP darbojas, SSH lietošanu gan apgrūtina salīdzinoši lielā aizture.
• LMT izsniegtā aparatūra nav diezko stabila, jo pēc 49,4 minūšu lietošanas, modems nomira ar “SIM failure” kļūdas paziņojumu un vairs nebija atdzīvināms.

Lasīt tālāk »

Mūsu lasītājs “satelits” uzdeva interesantu jautājumu par to, cik ļoti atšķiras “tīrs” GRASS no tā, ko piedāvā QuantumGIS. Tiem, kas nav līdz ausīm iesaistīti GRASS vai QGIS izstrādē vai ikdienas lietošanā, tiešām tādas lietas kā QGIS GRASS spraudnis, JGrass (uDig) vai vtkGRASSBridge nav pārāk viegli saprotamas. Šoreiz sīkāk aplūkosim QGIS GRASS spraudni.
Lasīt tālāk »

Vēlēšanu laikā ĢISnet kolektīvam radās nepārvarama vēlme apskatīt 10. Saeimas vēlēšanu provizoriskos rezultātus uz kartes. Kā rezultātā arī tapa fiksasi WMS serviss. Servisā statistikas dati tiek ik brīdi papildināti no http://www.velesanas2010.cvk.lv/ rezultātu XML. Karti varat aplūkot http://www.gisnet.lv/velesanas/ . Jāteic, ka nu jau vairs neav tik interesanti, kā brīdī, kad skaitīšanas rezultātu izmaiņas bija ik pa brīdim un to ļoti labi varēja skatīt grafikos.

Apkopotos datus noteikti kādā brīdi noservēsim arī kā WFS servisu. Zinātāji protams var aplūkot karti arī ka WMS servisu, kurš satur bezstabiņu diagrammam arī “pīrāgu” diagrammas. Nākošajos tauutas kaplu izvēles svētkos centīsimies iepriekš sagatavoties nevis eksperimentēt skaitīšanas laikā.

Liels paldies Papa Karlo par novadu vektoriem, pārējais jau ir atvasinājumi.

Ir pagājuši jau trīs gadi kopš pēdējā stabilā GRASS laidiena (6.3.2). Šajā laikā ir izlabotas vairāk nekā 800 kļūdas, ieviesti 150 lietotāju ieteikumi, ieviesti 35 jauni moduļi, kā arī uzlaboti jau esošie. Jauna stabilā laidiena gaidīšana mazliet ievilkās (pirmā kandidātversija bija pieejama jau 2008. g. decembrī!), jo bija izvēlēts pārāk ambiciozs mērķis – panākt, ka jaunais stabilais GRASS laidiens darbojas Microsoft Windows vidē arī bez Cygwin palīdzības. Ņemot vērā Windows vides atšķirību no GRASS dzimtajām UNIX ārēm, tas izrādījās diezgan sarežģīts darbs. Taču pieliktie pūliņi nav palikuši bez rezultātiem – pirmo reizi GRASS vēsturē ir pieejama arī Windows lietotājiem domāta versija (Windows instalators pieejams te). Pateicība par iespēju GRASS GIS darbināt Windows vidē pienākas arī LU ĢZZF maģistriem, kuri studiju kursā “Lietišķais ĢIS” aktīvi izmantoja GRASS uz MS-Windows un skaļi bļāva par pamanītajām kļūdām un nepilnībām.
Stabilais GRASS laidiens ir būtisks, jo tas tiks uzturēts līdz pat nākamajai stabilajai GRASS versijai, kas visticamāk būs 7.0.0. Stabilajam laidienam tā dzīves laikā netiek veiktas būtiskas izmaiņas, lai uz tā bāzes veidotie apmācības materiāli, grāmatas priekšlaicīgi nenovecotu. Svarīgs faktors ir arī datu apstrādes algoritmu nemainība, kas ļauj veikt iegūto analīzes rezultātu verifikāciju citiem interesentiem. Lasi tālāk par GRASS un tā 6.4.0 laidiena jaunumiem.
Lasīt tālāk »

Objektu skaits platības vienībā ir diezgan izplatīts rādītājs, kas sniedz priekšstatu par lietām un parādībām. Mēs esam pieraduši salīdzināt valstis vadoties pēc iedzīvotāju skaita uz kvadrātkilometru. Topogrāfiskajām kartēm eksistē standarti, kas nosaka cik mērījumu punktiem ir jābūt katrā kartes kvadrātkilometrā. Nosakot dažādas saudzējamas teritorijas viens no kritērijiem ir saudzējamo objektu (augu u.c.) skaits uz platības vienību.
Šie visi gadījumi darbojas ļoti labi, ja objekti ir kā punkti (novērojumu vietas), bet ko darīt, ja skaitāmie objekti ir laukumi? Risinājums liekas tik vienkāršs – saskaitam centroīdu skaitu katrā kvadrātā un gatavs. Bet ko darīt, ja viens laukums var atrasties vairākos kvadrātos? Kuram kvadrātam tad tas tiks pieskaitīts?
Lasīt tālāk »

OpenStreetMap logo

Latvijas Open Street Map entuziasti 10. jūlijā organizē kartēšanas pasākumu Cēsīs. Tikšanās vieta 10:00 pie Cēsu  Vēstures muzeja.

Pasākumā paredzēta Cēsu pilsētas kartēšana, interesentu iepazīstināšana ar OSM un kartēšanas lietām, diskusijas par to kā īsti kartēt dažādas lietas OSM un kā attīstīt OSM kartēšanu Latvijā.

Detalizētāks pasākuma plāns joprojām top un tam var sekot līdz  Latvijas OSM sarakstes listē un galīgo pasākuma plānu sola publicēt arī Pēteris Krišjānis savā blogā.

Par ĢISnet kolektīva dalību klātienē pašlaik nav ne mazākās skaidrības, bet solām nodrošināt ikdienišķo tehnisko atbalstu un iedzert kādu alu uz kartētāju veselību, lai arī kur atrastos.

Terra un Aqua ir divi NASA un tās sadarbības partneru Zemes novērošanas sistēmu (EOS) programmas ietvaros izstrādāti satelīti, kas nu jau desmit gadus nepārtraukti skatās uz mūsu zilo planētu. Lasīt tālāk »

Ņemot vērā pēdējās dienās valdošo paniku un gatavošanos neizbēgamajam pasaules galam, arī ĢISnet radošais kolektīvs jau ir sagādājis baltos palagus, ar ko apsegties kamēr lēnām (lai neradītu paniku) rāpos kapsētas virzienā. Vēl tikai pirms izrāpošanas gribas zināt kur ta’ īsti atrodas tas īslandiešu negantnieks un kur esam mēs. (Spied uz saitītes Moar, lai lasītu tālāk par pasaules gala atnākšanas gaidīšanu.)
Lasīt tālāk »

Trīs gadi jau pagājuši, kopš raksta „Sešu miljonu opera”. Vai tagad iespējams viennozīmīgi pateikt, ko nozīmē saīsinājums „LKS-92”, zinot vien to, ka tam ir saistību ar Latviju un kartogrāfiju? Diemžēl nē. Vārdiski tiek piedāvāti divi varianti – „Latvijas koordinātu sistēma” un „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma”. Bet tie ir tikai vārdi, kas varētu apzīmēt vai nu vienu un to pašu, vai arī ietvert sevī dažādu saturu. Neiedziļinoties, ko par to domā karšu lietotāji, mēģināju rast saturisko skaidrojumu pētot pieejamos drukātos materiālus, programmu iestādnes un resursus tīmeklī.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par – 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
   1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
   55°40’50,17” z.p.
   26°37’49,79” a.g.
   ..”.
2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

Opticks tālizpētes materiālu apstrādes programmas autori laikam ideju par programmas attīstīšanu ir ņēmuši ļoti nopietni. Šogad Opticks ņem dalību gan Google koda vasarā, par ko mēs jau rakstījām, gan arī ir izsludinājuši savu konkursu par labāko Opticks paplašinājumu. Atšķirībā no GSoC, šajā konkursā var dalību ņemt ikviens, ne tikai studenti. Noteikumi ir ļoti vienkārši – līdz 2010. gada 4. jūnijam uz izstrādātāju vēstkopu jānosūta savs brīvais (LGPL) Opticks paplašinājums un jācer, ka tas būs visinteresantākais, novatoriskākais utml. Balvā – pirmās vietas ieguvējam iespēja izvēlēties Playstation 3 vai Nintendo Wii, savukārt otrās vietas ieguvējam – tas, kas paliks pāri. Ņemot vērā cik maz šobrīd ir Opticks paplašinājumu, kā arī projekta (pagaidām) mazo popularitāti, izredzes pacīnīties par pirmo vietu izskatās diezgan reālas. Sīkāka informācija par konkursa noteikumiem Opticks paplašinājumu izstrādes konkursa lapā.

Diskusijai – vai šādu konkursu ar balvām rīkošana ir jaunais brīvās programmatūras attīstīšanas modelis? Ko balvā vēlētos Jūs, lai būtu motivācija rakstīt brīvo programmatūru?

Opticks ir salīdzinoši jauns spēlētājs brīvās programmatūras pasaulē – projekts no 2000. gada bija slēgts – tikai ASV armijas gaisa spēku vajadzībām, bet 2007. gada decembrī tas tika palaists brīvībā (LGPL). Projekta mērķi izskatās diezgan ambiciozi – konkurēt ar tādiem nopietniem spēlētājiem tālizpētes datu apstrādes lauciņā kā ENVI, ERDAS Imagine, SOCET GXP. Atšķirībā no citām programmām, Opticks vairāk orientējas uz multispektrālo materiālu apstrādi, īpaši militārās izlūkošanas vajadzībām (Measurement and signature intelligence), jo ASV militārās struktūras joporojām ir Opticks lietotāju vidū. Pie interesantām Opticks īpašībām ir spēja strādāt ar video tālizpētes materiāliem tā pat, kā citas programmas strādā ar atsevišķiem attēliem. Ņemot vērā Opticks straujo attīstību un interesantās iespējas, izskatās, ka Opticks ir vērts paturēt savā redzes lokā.