ĢISnet

Latvijas Universitātes 66. zinātniskā konference notiks 2008. gada janvāra beigās un februāra sākumā. Tās ietvaros tiek organizētas Zemes un vides zinātņu sekcijas nozaru plenārsēdes un apakšnozaru sēdes, kas paredzētas no 28. janvāra līdz 1. februārim.

ĢISnet lasītājiem lielāko interesi varētu izraisīt Ģeomātikai veltītā apakšnozares sēde 2008. gada 29. janvārī, 10:00. Sēde notiks Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10, 412. auditorijā. Sēdes vadītājs lekt. Aivars Markots (e-pasts: Aivars punkts Markots pie lu punkts lv).

Savus referātu tēmu pieteikumus var iesūtīt līdz 26. novembrim. Pieteikumu anketu un sīkāku informāciju atradīsiet šajā failā.

Nelieli sensori ar datu apmaiņas iespēju, kas novēro apkārtējo vidi sākot no autotransporta plūsmas uz ielas un beidzot ar slimnieka veselības stāvokli, mūsdienās liekās tāla nākotne, bet tā ir tuvāka nekā sākumā liekas.
Lasīt tālāk »

Ziņo SIA Envirotech:

ĢIS diena – katru gadu, novembra 3.nedēļā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā ĢIS diena, kuras ietvaros ĢIS lietotāji tiek laipni aicināti dalīties savā pieredzē un sasniegumos.
Papildināts
Pasākums norisināsies 15. novembrī Rīgā, Maskavas ielā 322, TV studijā, plkst. 10.00. Ar detālāku programmu varat iepazīties www.envirotech.lv lapā.
Lasīt tālāk »

Šī gada 9. novembrī 18:00 Latvijas Universitātes Linux Centrā notiks KDE veltīts lokalizācijas pasākums. Galvenais uzsvars pasākumā būs uz KDE grafiskās saskarnes latviskošanu, taču laipni aicināti arī citu brīvo programmu latviskotāji. Ģisnet projekta autori labprāt pasākumā redzētu arī ĢIS programmu latviskošanā ieinteresētas personas.
Vairāk par pasākumu LU LC mājas lapā. Pasākuma norises vietu palīdzēs atrast šeit esošās shēmas. Uz tikšanos pasākumā!

Lielākajai atvērtā koda datu lasīšanas/rakstīšanas un konvertēšanas bibliotēkai GDAL/OGR ir iznācis kļūdu labojumu laidiens ar numuru 1.4.3. Kā jau tas parasti ir kļūdu labojumu laidienos, nekādu jaunu iespēju nav, ir tikai izlabotas dažas kļūdas esošajā funkcionalitātē.
Šajā laidienā ir dažas izmaiņas, kuru dēļ ir vērts atjaunināt savas GDAL/OGR instalācijas: novērsta atmiņas noplūde darbā ar ECW rastra datiem; samazināts nepieciešamās operatīvās atmiņas apjoms lielu SHP failu indeksu izveidei; izlabota nekorekta KML poligonu ģenerēšana; novērsta teksta beigu nociršana PostgreSQL teksta datiem.
Ar pilnu izmaiņu sarakstu var iepazīties GDAL/OGR 1.4.3 laidiena izmaiņu lapā.
Pieprasiet jauno versiju sava distributīva ĢIS pakotņu uzturētājiem vai arī kompilējiet paši.

Ja nu tā ir sanācis, ka Jūsu iemīļotajam GNU/Linux distributīvam nav pieejamas jaunākās QuantumGIS (QGIS) binārās pakas, tad nekas cits neatliek kā vien atrotīt piedurknes un ķerties klāt pie QGIS kompilēšanas no pirmkoda. Lai arī cik baismīgi tas neizklausītos, tas nav nemaz tik sarežģīti kā pirmajā brīdī liekas. Lasiet tālāk kompilēšanas instrukciju soli pa solim.
Lasīt tālāk »

Pēc ilgstošas gaidīšanas beidzot ir pieejams QuantumGIS 0.9.0 laidiens. Jaunumu saraksts nav pārāk liels, taču lielas izmaiņas ir notikušas “zem motora pārsega”, kas sola uzlabotu stabilitāti un ātrdarbību.

Galvenie jaunumi 0.9.0 laidienam salīdzīnot ar 0.8.x:
• Python atbalsts
• Pāreja no Autotools uz CMake bāzētu kompilēšanu
• Pievienoti jauni GRASS rīki
• Daudz citu mazāku uzlabojumu

Lejuplādēt pirmkodu, binārās pakas un Windows instalatoru var šeit.

Parasti, lai tiktu pie labi konfigurētas ĢIS daraba vides uz sava Desktop Linux aparāta var sanākt pacīnīties ne pajokam. Tagat tiem, kas cenšas iepazīties ar Linux izmantojot visai populāro Linux distribūcijau Ubuntu ir iespējams diezgan ātri un nesāpīgi tikt pie ĢIS labumiem, kas ļauj veikt vektordatu labošanu un gatavošanu, darbu ar tepliskajām datubāzem, analīzi un citām ĢIS lietām. Pieejmās aplikācijas ir: Lasīt tālāk »

Inetersantas intervijas ar Sol Katz balvas ieguvējiem. Šī gada balvu ieguva Steve Lime, vadošais Mapserver izstrādatājs. Interesanta intervija par to kas no kurienes nāk un kā radies.

Inetersanst raksts par datubāzu uzturētajiem telpiskajiem datiem un to kā šie dati izmantojami ievērojot to, ka pasaule ir apaļa. Pamatā ikdienā visi manipulē ar 2D datiem arī pat tad, ja izmantojam z vērtības. Rakstā apskatītais ir vairāk domāts datu apstrādēm pasules mērogā, tas ir uzskatāmākais piemērs, kur veicot datu apstrādes, interpolācijas veidojas nesaistes griezuma vietās, kur tāpat ka visā datu kopā būtu jāievēro elementu savstarpējās atkarības. Tas ir pamanāms tālākajās malās raugoties plaknē bet tuvi kaimiņi raugoties kā uz sfēru, lodi.

Šo un to praskē var izmeiģināt ar PostgreSQL datubāzem un pgSphere, kas sākumam šķiet gana iespaidīgi un pēc dokumentācijas un aprakstu palasīšanas ir ļoti aktuāli visuma pētniekiem, kuri izmantojot pgSphere datu tipus un iespējas gatavo nākošo datubāzes moduli pgAstro.