Redz kādu interesantu štelli atradu. Importē datus pa taisno no GPS uz ArcViev3.x un ArcMap9.x. Ar Garmin Oregon 300 strādā labi. Ir nelielas problēmas ar koordinātu sistēmām, bet, ja rokas aug no pareizās vietas, tad tas ir viegli risināms. Pagaidām neesmu mēģinājis uzražot kautko iekš ArcMap un iestūķēt GPS’ā. Rīks ir Freeware – drīkst izplatīt, bet ne pārdot vai modificēt.
Latvijas OpenStreetMap komūna ir nopietni aktivizējusies un nolēmusi to atzīmēt ar pirmo kopīgo kartēšanas pasākumu Ogre2009, kura mērķis ir sakārtot Ogres galvenās ielas. Pasākums ir paredzēts sestdien, 2009.g. 1. augustā. Sākums paredzēts 10:00 pie Ogres dzelzceļa stacijas.
Latvijas kopienai beidzot ir izveidota lietotāju vēstkopa. Spriežot pēc aktivitātes vēstkopā – jūlijā jau ir 520 vēstules – šāda vēstkopa jau sen bija nepieciešama. Vēstkopas arhīvā var sekot līdzi un piedalīties Latvijas ceļu klasifikācijas centienu sakārtošanā.
OpenStreetMap ir brīvprātīgo veidots kartēšanas projekts, kura mērķis ir veidot brīvus ģeogrāfiskos datus (sākotnēji – ielu/ceļu tīklu). Dati par ceļiem un citām dabā sastopamām lietām tiek vākti ar GPS uztvērēju palīdzību. Jebkurš GPS īpašnieks var piezīmēt klāt jaunas lietas, vai arī izlabot sistēmā jau esošos datus, tādejādi paaugstino to kvalitāti. Lai piedalītos projektā, ir nepieciešama tikai vēlme un mazliet brīva laika. Un ko Tu dari sestdien?
GPS antena
Beidzot jau kādu laiku ilgušās sarunas starp Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru (LĢIA) un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti (ĢZZF) ir vainagojušās ar reāliem darbiem – ĢZZF lauku stacionārā “Lodesmuiža” ir uzstādīta jauna GPS bāzes stacija. Pašlaik bāzes stacija darbojas testa režīmā, taču pēc kāda laiciņa varam gaidīt, ka tā aizpildīs Vidzemes augstienē esošo “caurumu” LatPos sistēmā. Lasīt tālāk »
Šis tas no dzirdētā un redzētā.
Vakar tika izlaista PostgreSQL 8.4 beta2 versija, stabilā versija sagaidāma aptuveni jūlijā. Robert Treat referāts “No More Waiting: A Guide To PostgreSQL 8.4” sniedza ieskatu PostgreSQL 8.4 jaunumos, kas izklausījās visai ‘garšīgi’. Šeit daži no tiem:
Performance
default_statistics_target=[0...100] palīdzēs noteikt, cik ļoti Postgrei jāanalizē konkrētā tabula. Skaitlis reprezentē analizējamo paraugu skaitu, kad tiek ievākta statistika, u.c. Lasīt tālāk »PostgreSQL konferences 2.diena uzsākās ar visai saistošu referātu “Skytools: queues (PgQ)” no mūsi brāļiem igauņiem Marko Kreen un Martin Pihlak, kas pārstāv nelielo igauņu kompāniju Skype. Igauņi ir attīstījuši paciņu ar rīkiem Python vidē, kas menedžē pieprasījumu rindas PostgreSQL datubāzēm. PgQ menedžē ‘live transactions’ no (web) klientiem krājot tās smukā kaudzītē kā ‘raw data recors”. Tālāk PgQ atgriež pa čupiņai ierakstu un padod tos dažādiem patērētājiem/klientiem, piem, Javai, kas ģenerē ‘welcome’ e-pastus, C++, kas uzskaita lietotājus, Python, kas replikē datus, utml. Rezultātā no web saņemtie dati ātri un vienkārši tiek saglabāti datubāzē, bet to apstrāde un analīze notiek citā laikā (bet cik ātri vien iespējams) un ar citiem resursiem. PgQ menedžē jo drīzu datu pēcapstrādi, nosūtot tos uz attiecīgajām patērētājaplikācijām. PgQ izlīdzina tranzakciju slodzi sadalot datus starp vairākiem sub-klientiem. Apstrādātie dati nonāk galvenajā datubāzē/arhīvā. PgQ ir ļoti lietderīgs rīks, ja nākas noņemties ar neskaitāmiem web pieprasījumiem, kas tiek noglabāti PostgreSQL datubāzē. Lasīt tālāk »
PGCon 2009
Pirmā PostgreSQL konferences diena aizritējai visai mierīgi ar aptuveni 60-70 dalībniekiem.
Pirmais uzstājās Stephen Frost ar prezentāciju PostgreSQL Access Controls. Frosts pats ir viens no PostgreSQL attīstītājiem, kurš piedalījies šo kontroles metožu programmēšanā. Prezentācijas laikā tika aplūkotas autentifikācijas metodes, lietotāju lomas un autorizācijas metodes. Pirmējā vairāk skāra serveru konfigurāciju un komunikācijas, ar ko īpaši nav nācies nodarboties, tamdēļ dzirdēto daudz nekomentēšu, lai ‘neiebrauktu auzās’. Varu vien secināt, ka autentifikācijas iespēju ir pietiekoši daudz un dažādu, lai apmierinātu katra vajadzības. Kam interesē sīkāk, tad pilno prezentāciju var atrast šeit. Stāsts par lietotāju ‘lomām’ (roles) bija visai interesants un lietderīgs, jo līdz šim nebiju vēl redzējusi sakarīgu un pilnvērtīgu lomu izmantošanu. Smalka PostgreSQL sistēma var sastāvet no vesela lomu koka, kur hierarhiski pakārtotas lietotāju un lietotāju grupu tiesības darboties iekš datubāzes. Autorizācija praktiski kontrolē, kādas darbības (apskatīt, ievietot vai labot datus) katrs lietotājs var veikt, kā arī kurā vietā (shēmā, tabulā un kolonnā (junums PostgreSQL 8.4 ) ) darbības atļautas.
‘PostgreSQL access controls’ ir salīdzinoši vienkārša lieta. Īsts izaicinājums ir datubāzu sistēmas uzstādīšana un konfigurēšana tā, lai tā darbotos ar maksimālo darbspēju un maksimali izmantotu pieejamos resursus. Lasīt tālāk »
Ikgadējā PostgreSQL konference ir klāt! Jau rīt (19.maijā) Kanādas galvaspilsētā Otavā norisināsies pirmie praktiskie semināri par PostgreSQL datubāzu ‘aksesu’ kontroli, kā arī veiktspējas uzlabošanas iespējām. Arī parītdien paredzētas praktiskās nodarbības, bet 22-23.maijā pati galvenā konference. Šogad sagaidāms īpaši daudz priekšlasījumu par visdažādākajām tēmām, kas trīs paralēlās sesijās norisēs no 9 rītā līdz 9 vakarā divu dienu garumā.
Tiem, kas nezin, atgādināšu, ka PostgreSQL ir pasaules ‘advancētākā atvērtā koda’ datubāze. Nobriedis un stabils produkts, gatavs ‘izkniebt pogas’ jebkuriem ‘orākuļiem’. PostgreSQL var lepoties ar visnotaļ pieklājīgu telpisko (ĢIS funkciju) paplašinājumu, sauktu par PostGIS, kas bez problēmām Jums varētu aizstāt lielāko daļu biežāk lietoto ESRI telpiskās analīzes rīku un ne tikai.
Lasīt tālāk »
Šodien gadījās noklausīties visai interesantu prezentāciju “Geographic Information in the field”, autori Gary Priestnall, James Goulding no University of Nottingham.
Vizuālie materiāli šoreiz diemžēl izpaliks, bet cerams būsiet spējīgi stāstīto pietiekoši labi iztēloties…
Tātad, Notinghamas Universitātē atrodas institūts saukts par SPLINT (SPatial Literacy IN Teaching). Tur ļauži nodarbojas ar smalkām 3D vizualizācijām, knibina mobilos aparātus, plaukstdatorus, GPS uztvērējus un mēģina ģeogrāfiem un neģeogrāfiem to visu iemācīt pielietot ikdienā. Reti kurš prot izmantot visas tās fīčas, kas mūsdienu telefonos nu jau standartā ir pieejamas, jāatzīst, ka man arī par to ir maza jausma, jo tie knibuči dārgi maksā un pielietošanas iespējas līdz šim šķitušas visai ierobežotas.
Lasīt tālāk »
Ikdienā par tehniskām lietām un to pielietojumu nākas lasīt interneta plašumos, tomēr reizēm paņemt rokā grāmatu, iespējams, ir pat efektīvāk nekā blisināties ekrānā. Nu jau kādu laiku atpakaļ saņēmu divas pasūtītās grāmatas – viena klasificējam kā bilžu grāmata un vieglā lasāmviela, otrā jau vairāk no smagā gala. Abas grāmatas labi pārstāv aprakstītās nozares lietas un ir orientētas praktiķiem, abām grāmatām ir internetā pieejami aprakstīto piemēru dati un koda gabali, lai katrs var darboties līdz un pārbaudīt lietas praksē. Protams literatūrā aprakstītā programmatūra arī ir brīvi pieejama. Te nu būs neliels, subjektīvs ieskats abās grāmatās.
Desktop GIS: Mapping the Planet with Open Source Tools by Gary E. Sherman
Man šī grāmata nedaudz atgādināja tādu kā soli pa solim ievadu ĢIS lietās un kartogrāfijā, pie tam ar bezmaksas rīkiem. Slinks pasniedzējs varētu pat pamatus mācīt 1:1 no šīs grāmatas, jo grāmatā apskatītās lietas ir viegli sportiskā ievada līmenī. Zinot lokālās studentu īpatnības, kvorumam, šīs grāmatas saturs būtu smagā viela visiem bakalaura studiju gadiem, kaut apskatītas ir tikai pamat lietas. Visus gan jābrīdina – grāmata satur jau dažas vēsturiskas lietas (piem. QGIS jau ir mainījies), bet kopumā grāmatas lietderību tas nemazina, vienīgi var mazliet mulsināt. Grāmatā apskatītas zināmākās atvērtā koda ĢIS aplikācijas (QGIS, uDig, gvSIG, gdal/ogr, GRASS GIS u.c.). Grāmatas tēmu klāsts sākas no ievada ĢIS datos un to formātos/konvertācijās, datu apstrādē (geoprocessing) līdz vienkāršiem aprakstiem par savu aplikāciju veidošanu grāmatā apskatītajām programmām. Diezgan daudz tiek apskatīta datu transformācija starp koordinātu sistēmām. Un pavisam nejauši atklājām, ka ar šo grāmatu var dižoties arī Māris, jo grāmatā ir viņa izstrādātā GRASS GIS spraudņa pielietošanas piemērs.
Applied Spatial Data Analysis with R
Šī ir grāmata no Use R sērijas. Par šo grāmatu šķiet man ir lielākais prieks. Sāku lasīt un, ziniet, nevar ne atrauties, jo uzrakstīta valodā, kas tā vien velk dziļāk. Pats trakākais, ka šīs lasāmvielas iespaidā jau sāku apdomāt vēl dažu šīs sērijas grāmatu pasūtināšanu, lai labāk varētu orientēties R plašumos. Grāmata orientēta uz publiku, kura ir labi pazīstama ar iepriekš aprakstītajā grāmatā apskatītajām pamat lietām, turklāt ir nojēga par to, ko viņi gribētu darīt ar viņu rīcībā esošiem datiem. Lasāmviela un rīks esošiem vai topošiem spēka lietotājiem, kuriem ar masu aplikāciju standarta funkcijām telpisko datu analīzē ir kļuvis par īsu vai daži esošie komerciālie rīki uzliek šaubu ēnu iegūtajiem rezultātiem. Izpratne par statistikas pamat lietām ir diezgan stipri vēlama un var atvieglot lasīšanas un tēmas apgūšanas tempus, jo terminoloģija reizēm ir gana specifiska. (Grāmata, kuru iespējams negribēšu laist ārā no redzes loka).
Jā, es zinu, ir pilns internets ar veiklām pamācībām un citiem dokumentiem, bet ar tiem nevar nosist mušu.
Sākot ar 01-04-2009 Quantum Gis būs slēgtā koda programmatūra. Ar šodienu visiem lietotājiem, kas nav jaunajā QGIS konsorcija izstrādātāju komandā, jāatbrīvo savi datori no iepriekš saglabātiem QGIS izejas kodiem. QGIS licences cena vēl nav noteikta, bet izstradātāji sola to turēt tuvu pārējo vadošo ĢIS programmu cenām.
Programmas arhitektūrā ir plānoti graujoši papildinājumi, sīkāka informācija iepriekš norādītajā saitē.
Apsveicam!