ĢISnet

Šis gads solās būt ļoti ražīgs — būs iespēja apmeklēt vairākas konferences, kurās tiks stāstīts par atvērtiem ģeodatiem, ĢIS, tālizpēti un jaunākajām nozares tendencēm. Konferenču sezonu uzsāks Latvijas Atvērto Tehnoloģiju asociācija (LATA) 30. janvārī ar konferenci „Datu virzīta nācija“. Konference norisināsies LU Zinātņu mājā. Dalība konferencē ir bez maksas, taču nepieciešams iepriekš reģistrēties, jo dalībnieku skaits ir ierobežots.

Kas kopīgs Reinim Vāveram, Jurim Urtānam un Pēterim Pētersonam? Viņi ir trīs no deviņiem LU 78. zinātniskās konferences Ģeomātikas sekcijas runātājiem. LU zinātniskās konferences Ģeomātikas sekcija turpinās LATA konferencē iesākto un 31. janvārī 9.00 LU Dabas mājas 106. auditorijā ļaus noklausīties deviņus runātājus par jaunumiem atvērto un ne tikai ģeotelpisko datu lietojumiem. Pasākuma programmā iekļautie runātāji vēstīs gan par LiDAR izmantošanu pilskalnu pētniecībā, gan Galileo pienesumu RTK mērījumiem, gan atvērtā pirmkoda izmantošanas iespējām pamatkaršu sagatavošanā. Dalība konferencē ir bez maksas un iepriekšēja reģistrācija nav nepieciešama.

Konferenču sezona uzņems tik apgriezienus un 6. martā norisināsies Latvijas ĢIS biedrības rīkotā Baltijas ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju konference, kurā piedalīsies dalībnieki no visām trim Baltijas valstīm. Paralēli biznesa orientētajām runām, pasākumā piedalīsies ar Baltijas OpenStreetMap komūna, kur tiks runāts par un ap OSM. Tā būs lieliska iespēja satikt arī citus OSM kartētājus, redzēt sejā tos, kas pareizi (un ne tik ļoti) sazīmē karti, ko mēs tik daudz lietojam. Dalība konferencē ir bez maksas, taču nepieciešams iepriekš reģistrēties.

Un visbeidzot sezonas nozīmīgākais notikums — no 13. līdz 18. jūlijam Valmierā notiks FOSS4G Europe — Eiropas brīvās ģeotelpiskās programmatūras ikgadējā konference, kas pulcēs brīvās programmatūras izstrādātājus, lietotājus un atbalstītājus no visas Eiropas, kā arī ārpus tās. Ņemot vērā konferences formātu, šajā konferencē gan dalība būs par maksu. Tā kā ĢISnet.lv kolektīvs ir iesaistīts šīs konferences organizēšanā, par šo noteikti vēl ziņosim sīkāk.

Kamēr visi ar nepacietību gaida QGIS 3.0 laidienu, 1. februārī dienas gaismu ieraudzīja GRASS GIS 7.4.0 laidiens. Paciņas ir jau sasniegušas daļu no Linux distributīviem, Windows lietotājiem paredzētais instalators arī ir jau pieejams.

Kā jau var nojaust no versijas vidējā cipara pieauguma, šī versija nav revolucionāra, bet evolucionāra. Tomēr ir virkne jauku sīkumu, kuriem ir vērts pievērst uzmanību. Kopumā laidiena pamatā ir liktas vairāk kā 700 izmaiņas (pilns saraksts ar labojumiem ir te).
(vairāk…)

Lai labāk saprastu savus lietotājus un to vajadzības, QGIS izstrādātāji uzsākuši QGIS lietotāju aptauju.

Ja strādā un izmanto QGIS, tad nenoslinko un piedalies. Arī tavas atbildes var ietekmēt un palīdzēt QGIS attīstībā.

Februāra otrā puse ir bijusi notikumiem bagāta. Februāris iesākās ar LU zinātniskās konferences ģeomātikas sekciju un turpinājās ģeomātikas zīmē.

19. februārī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konferences „Atvērtā Eiropa: Atvērtie dati atvērtai sabiedrībai” ietvaros tika pasniegtas balvas par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā. Šogad balvas pretendentu lokā bija arī ar ģeomātiku saistīts risinājums – topografija.lv, (vairāk…)

Lai arī FOSS4G 2014 ir jau pagājis, tagad pa brīvajām dienām var paskatīties atpakaļ, lai saprastu, kas sagaida mūs nākotnē. Šī gada FOSS4G konferencē ar prezentāciju par GRASS GIS 7 salīdzinājumā ar 6 versiju uzstājās projekta vadītājs Markus Neteler. Viņa prezentācijā (video, prezentācija) ir iespējams uzzināt par daudziem būtiskākajiem uzlabojumiem darbā ar tālizpētes datiem, laiktelpisko datu apstrādi utml.

GRASS GIS 7 jau klauvē pie durvīm, taču tikai pirms dažām dienām tika ieviesta jauna, būtiska izmaiņa GRASS GIS 7 – jaunu nosaukumi lielai daļai no moduļu parametriem. Tiem, kas lietoja moduļus tikai no grafiskās saskarnes, nekas nemainās. Izmaiņas skar lietojumu komandrindā – ja iepriekš bija izplatīts, ka moduļu parametri satur mistiskas burtu kombinācijas (piemēram, abcolumn), tad jaunā pieeja ir, ka jālieto pilni vārdi parametru nosaukumos (tagad: arc_backward_column). Lai atvieglotu rakstīšanu, GRASS GIS komandu parseris saprot komandu saīsināšanu, ļaujot saīsināt katru atsevišķo vārdu līdz vienam burtam (iepriekšējā piemērā: abc, ja šī ir unikāla kombinācija starp visiem moduļa parametriem). Saīsināšana gan neattiecas uz Python skriptiem, kuros netiek izmantots GRASS GIS parser – tur jānorāda pilns jaunais parametra nosaukums. Cerams, ka jaunais gads sāksies ar GRASS GIS 7.0.0 RC1, kas nozīmēs, ka šis būs GRASS GIS 7 gads.

Kopš pārejas uz laidieniem ik pēc noteikta laika, aizvien biežāk ir iespējams iegūt jaunu QGIS stabilo versiju. Pateicoties QGIS izstrādātāju aktivitātei, jaunajā QGIS laidienā ir pieejamas daudzas interesantas lietas, kā arī ir izlabota čupa ar kļūdām. Jaunāko versiju var lejupielādēt no QGIS mājas lapas vai arī sava distributīva repozitorijiem – paciņām vajadzētu būt pieejamām tuvāko dienu laikā.

Ar pilnu vizuālo izmaiņu uzskaitījumu var iepazīties Linfiniti mājas lapā. Starp izmaiņām īpaši gribētos izcelt dažas no tām. Jauns krāsu izvēlētājs ļauj piemeklēt tīkamāko krāsu dažādos veidos tā pat kā attēlu apstrādes programmās. Tāpat ir kļuvis vieglāk piekļūt nesen lietotajām krāsām, krāsu paletēm. Beidzot ir paplašināts grādu tīklu atbalsts karšu kompozīcijām – tagad ir iespējams pievienot arī citā koordinātu sistēmā esošu tīklu. Interesanta ir iespēja veidot virtuālos vektoru objektu atribūtus – šo atribūtu vērtības atribūtu tabulā netiek glabātas, bet tiek aprēķinātas katru reizi, kad dati tiek pieprasīti. Sīkums, bet patīkami, ka beidzot ir iespējams atcelt pēdējo mērīšanas rīka punktu (klikšķi uz kartes skata) ar del/backspace taustiņu – sen jau bija laiks. Atjauninājumu ir piedzīvojis arī QGIS latviskojums. Ņemot vērā mežonīgo atbalstu un interesi no Latvijas lietotāju puses (jeb pareizāk būtu teikt – absolūto iztrūkumu), latviskojums ir tāds kāds ir. Uzmanību – ir mainījušies galvenās izvēlnes paātrinājumtaustiņi, lai nodrošinātu to unikalitāti.

27. jūlijā dienas gaismu ir ieraudzījis kārtējais GRASS GIS stabilās versijas laidiens – 6.4.3. Šis ir kārtējais laidiens, kura mērķis ir nodrošināt kļūdu labojumus un jaunas iespējas GRASS 6 lietotājiem, vienlaikus saglabājot savietojamību ar iepriekšējām GRASS 6 versijām. Instalācijas paciņas un pirmkods ir pieejams GRASS GIS lejupielāžu lapā. Īpaši rekomendējams šo laidienu instalēt visiem 6.4.x GRASS GIS lietotājiem, kuri izmanto MS-Windows, sakarā ar daudzu mazu Windows lietotājus skarošu “blusiņu” izlabošanu.

Laidienā ir veikti 830 kļūdu labojumi un uzlabojumi. Būtiski ir uzlabota “jaunā” grafiskā vide (wxGUI). Uzlabojumu rezultātā daudzi vektoru datu analīzes moduļi darbojas daudz ātrāk. Daudziem moduļiem dokumentācijā ir pievienoti klāt lietošanas piemēri, kas ļauj vieglāk izprast moduļu lietošanu. Būtiskus uzlabojumus ir piedzīvojusi arī papildinājumu moduļu instalēšanas sistēma, padarot daudzo papildinājumu instalēšanu daudz vieglāku. Starp daudzajiem uzlabojumiem ir vērts pieminēt salaboto v.generalize vektordatu ģeneralizēšanu ar hermite un boyle metožu palīdzību; lielu failu (>2Gb) atbalstu r.in.bin modulim; v.transform jau atkal korekti ļauj pārvērst 2D vektordatus par 3D; kā arī būtiskus uzlabojumus r.watershed drenāžas virzienu noteikšanā. Ar pilnu labojumu sarakstu var iepazīties 6.4.3 laidiena izmaiņu lapā.

Devītās Quantum GIS izstrādātāju sanāksmes ietvaros, kas norisinās no 11. līdz 14. aprīlim Valmierā, notiks arī vienas dienas prezentāciju sesija plašākai publikai par Quantum GIS lietošanu pasaulē un Latvijā. Prezentācijas sniegs pieredzējuši speciālisti no Latvijas kā arī paši Quantum GIS izstrādātāji.

Šī ir lieliska iespēja satikt Quantum GIS Latvijas un citu valstu lietotājus, iepazīt Latvijas veiksmes stāstus, dzirdēt par to, kas jauns ir gaidāms nākamajā programmas versijā. Prezentācijas notiks latviešu un angļu valodās. Pasākuma noslēgumā būs iespējams uzdot jautājumus programmas izstrādātājiem, kā arī vēlāk piedalīties programmas tulkošanā, kļūdu ķeršanā un attīstīšanā.

(vairāk…)

Pavasara Quantum GIS izstrādātāju un attīstītāju darba sesija ir plānota jau labu laiku. Ar ĢISnet kolektīva gādību šoreiz tā notiks Latvijā, Valmierā no 11.aprīļa līdz 14.aprīlim Vidzemes Biznesa un Inovāciju inkubatora telpās Purva ielā 12A. Šī jau ir devītā reize, kad Quantum GIS izstrādātāji sanāk kopā, lai kopīgi lemtu par projekta tālāko virzību, kopīgi izstrādātu jaunas funkcijas un labotu kļūdas Quantum GIS programmā.

Quanum GIS izstrādātāju sanākšanā dalību var ņemt ne tikai aktīvi QGIS programmētāji, bet arī lietotāji un atbalstītāji. Tā ir iespēja komunicēt tiešā veidā ar programmas autoriem par savu sāpi un vēlmēm. Latvijas QGIS lietotāji tiek aicināti ņemt dalību latviskās terminoloģijas uzlabošanā, lai nodrošinātu kvalitatīvāku QGIS tulkojumu latviešu valodā.

Pasākums ir atvērts visiem interesentiem 24 stundas diennaktī. Ar izstrādātāju sanāksmes darba plānu varat iepazīties Qunatum GIS WIKI lapā. Šī informācija var būt noderīga tiem, kuri vēlas pielikt savu roku Quantum GIS attīstīšanā un izstrādē. Iepriekšēja reģistrācija nav obligāta, taču, lai nodrošinātu sekmīgu pasākuma norisi, potenciālajiem dalībniekiem un interesentiem lūgums informēt par savu dalību Quantum GIS WIKI vai sazinoties ar orgkomiteju, kura šoreiz ir ĢISnet kolektīvs.

Laipni aicināti visi interesenti, draugi, domubiedri un arī citādāk domājošie. Iepriekšēja reģistrācija nav obligāta – droši ņem līdzi savu draugu!

Kas ir Quantum GIS?

Quantum GIS programma tiek izstrādāta kopš 2002. gada. Tā ir brīvā un atvērtā pirmkoda ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) programma. Gadu gaitā tā ir kļuvusi ļoti populāra un plaši izmantota ģeogrāfisko informācijas sistēmu lietotāju un ekspertu vidū visā pasaulē un dažādās nozarēs. Quantum GIS ir iespējams lietot gan uz MS Windows, gan MacOS X, gan GNU/Linux operētājsistēmām, kā arī uz Android viedtālruņiem. Vairāk par Quantum GIS un tā sekmīgu lietošanu būs iespējams uzzināt pasākuma laikā notiekošajā Quantum GIS dienā 2013, par kuras norisi informācija būs pieejama tuvākajās dienās iekš ĢISnet.lv un citur.

Diemžēl šis ir jau otrais raksts pēc kārtas, kurā vēlamies brīdināt QuantumGIS lietotājus Latvijā par “grābekļiem”, uz kuriem ir viegli uzkāpt, ja strādājat ar Latvijas datiem. Lai padarītu lietotāju dzīvi ērtāku, QGIS pēdējās versijās cenšas “uzminēt” projektam pievienotās datnes koordinātu sistēmas EPSG kodu balstoties uz datnes koordinātu sistēmas aprakstu. Lielāko ties tas dabojas labi, taču reizēm tomēr nesanāk, kā gribētos (te nu neliels paldies izmaiņām Proj.4 un GDAL/OGR bibliotēkās). Un viens no šādiem “nesanāk kā gribētos” gadījumiem ir datu kopas ar ETRS89/TM Baltic93 (EPSG:25884) koordinātu sistēmu. Tiem, kam tas neko neizsaka, atgādināsim, ka šī koordinātu sistēma ir plaši pazīstama un joprojām plaši lietota kā “nepareizais LKS-92”, LKS-92 “ar sešinieku” utml., par ko plašāk var lasīt kādā no sešu miljonu operas cēlieniem. Skartās QGIS versijas ir 1.7.x, 1.8.x (arī 1.9.x, kas vēl ir izstrādē).

Kā pārbaudīt, vai šī problēma skar konkrēto failu? QuantumGIS programmā klikšķinam uz slāņa nosaukuma ar peles labo taustiņu un izvēlamies “īpašības”. Sameklējam cilni “Vispārējs” un palūkojamies ailītē “CRS”. Ja tur ir rakstīts EPSG:2100, tad tas nav pareizi. Pareizi ir jābūt EPSG:25884 vai “Lietotāja definēts ….”. Ja kods ir EPSG:2100, kā tas ir redzams attēlā, ir nepieciešams klikšķināt uz “Norādīt CRS” pogu un no saraksta izvēlēties pareizu koordinātu sistēmu.

Kas notiks, ja tiks lietota nepareiza koordinātu sistēma? Atšķirība starp abām sistēmām ir koordinātu pārrēķinā uz WGS84, kas tiek izmantots, lai manipulētu ar datiem citā koordinātu sistēmā. Starpība ir pietiekami liela, lai objekti Latvijas teritorijā būtu nobīdīti pa 200-300 metriem no to reālajām atrašanās vietām, ja par pamatu tiek ņemti Grieķijai atbilstoši pārrēķina koeficienti.

Variāk par problēmu ar QGIS var lasīt atbilstošā kļūdas ziņojumā #5066.
Savukār problēmas cēloņi daļēji ir saistīti ar OGC WKT un tā realizācijas nepilnībām, par ko mēs jau iepriekš rakstījām.