ĢISnet

ĢISnet.lv vēsturiskajam serverim tika veikti programmatūras atjaunināšanas darbi. Ņemot vērā, ka ĢISnet ir sasniedzis jau cienījamu vecumu, atsevišķas daļas ir savākušas jau tik daudz putekļu, ka to oriģinālās nozīmes noskaidrošanai jau ir jāveic digitālie izrakumi. Mēs centāmies visu salikt vietās un atjaunot visu daļu darbu, bet šis tas var būt paskrējis mūsu vērīgajām acīm garām. Ja nu kas nedarbojas, dodiet ziņu. Pagaidām serveris vēl turas, taču drīz pienāks diena, kad serveris varēs jau legāli veikalos iegādāties alkoholiskos dzērienus un ĢISnet.lv kolektīvam ir ļoti lielas un pamatotas bažas, ka serveris var tad nolemt doties baudīt dzīvi patstāvīgi un turpmāk vairs nevergot šī projekta labā.

Atgādinām, ka nu jau pavisam tuvu – 17.martā, šo sestdien,  ir OpenStreetMap kartēšanas ballīte Valmierā.
(vairāk…)

Pagājis jau labs laiciņš kopš pēdējā OpenStreetMap kartēšanas pasākuma, kurš notika tālajā 2014.gadā Jelgavā. Tad nu atkal esam sasparojušies kopā ar Latvijas OpenStreetMap kopienu (osm.lv) un ar Valmieras Attīstības Aģentūras atbalstu pasākumu noturēt Valmierā. Plašāka informācija par laiku, vietu un aktivitātēm sekos osm.lv , http://www.valmiera.lv/ un arī šeit.

Un te pats uzsaukums no pirmavota http://osm.lv:
(vairāk…)

25. martā European Commision Joinup ir publicēts raksts par Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas Aģentūru un tās plašo brīvo un atvērto risinājumu lietošanu savā ikdienas darbā. Ļoti ceram uzzināt ko vairāk Arvīda Ozola prezentācijā “Quantum GIS lietošana tematiskajā kartēšanā un darbā ar topogrāfiskajām kartēm”, kura notiks 12.aprīlī Quantum GIS diena 2013 ietvaros.

Atgādinām, ka Qunatum GIS izstrādātāju sanāksmes ietvaros 12.aprīlī notiks vienas dienas prezentāciju pasākums par Quantum GIS. Savā pieredzē par šīs aplikācijas lietošanu dalīsies eksperti no Latvijas un citām valstīm kā arī paši izstrādātāji. Aicinām visus interesentus reģistrēties Quantum GIS dienai 2013 http://ej.uz/zbfi.

Plašāka informācija par pasākumu šeit.

Pēdējās nedēļās laikā MODIS sensoru satēlītu Terra un Aqua attēlos var ļoti labi vērot kā mainās ledus sega, kas zīmīgi bebruāra mēnesī. Izteiktas izmaiņas pēdējo nedēļu laikā varēja novērot Rīgas līcī un Somu līcī. Dēļ izcilajiem laika apstākļiem vairumā attēlu netrucē mākoņi. Kā teica ledlauža “Varma” kapteinis Ūķis Edgars – “Nu izskatās jau smuki…” Mēs varam tikai piekrist.

Pilna ekrāna bilde Ja bilde nemainās pa dienām, ielādējiet lapu vēlreiz.
Atgādinām, ka attēli tiek atjaunoti katru dienu. Izmaiņām var sekot līdzi arī ĢISnet.lv servisos. Cerams, ka būs iespējams sekot arī ledus vāka dilšanai un “jukšanai”, ko ļoti labi novērot Terra un Aqua attēlos.
*Bebruāris – viennozīmīgi āliņģī iesalušu bebru mēnesis.(diskonts.eu)

A-t-t-e-n-t-i-o-n . . . I-c-e-e-v-e-r-y-w-h-e-r-e . . . W-a-y-n-e-h-e-r-e-p-r-a-t t-d-o-e-s-n-t-a-n-s-w-e-r . . . W-a-y-n-e-h-e-r-e-c-o-m-e-i-n-m-o-m-s-s-e-n-c-o-m-e-i-n . . . M-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-c-o-m-e-i-n m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n . . .

Profesionālais kretīnisms liek sevi manīt arī audzinot bērnus. Tā nu reiz tapa doma likt lietā reljefa modeli un utilizējamas kartona kastes, lieki teikt, ka šī rotaļa bērnam būs jāatkārto pēc kādiem četriem gadiem, jo pasākums padevās piņķerīgāks un interesantāks pašam nekā bērnam.

Par izejas materiālu tika ņemts jau labi pasen tapināts drumlina modelis, kura horizontāles drukājam darbiņam un rīcībā esošajam materiālam piemērotā mērogā, un varam sākt darboties.

Sākums.

Pārējam vien vajag nedaudz roku veiklības šķēres, koppapīru, adatatiņas un līmi. Visa darba apjomā būtu labi izmantot viena biezuma kartonu, mūsu gadījumā tas neizdevās.

Te nu nedaudz no procesa un necilais iznākums.

Sākums un starta materiāls -izdrukātas horizontāles, koppapīrs, un darbarīki :)

Necilais rezultāts

Precizitāte nav šī modeļa stiprā puse.

Šis tas no dzirdētā un redzētā.

Vakar tika izlaista PostgreSQL 8.4 beta2 versija, stabilā versija sagaidāma aptuveni jūlijā. Robert Treat referāts “No More Waiting: A Guide To PostgreSQL 8.4” sniedza ieskatu PostgreSQL 8.4 jaunumos, kas izklausījās visai ‘garšīgi’. Šeit daži no tiem:

Performance

• Visibility maps – VACUUMs notiks tikai uz tām datubāzes lapām, kur kopš pēdējā VACUUM notikušas izmaiņas;
• Default stats target – parametrs default_statistics_target=[0...100] palīdzēs noteikt, cik ļoti Postgrei jāanalizē konkrētā tabula. Skaitlis reprezentē analizējamo paraugu skaitu, kad tiek ievākta statistika, u.c. (vairāk…)

PostgreSQL konferences 2.diena uzsākās ar visai saistošu referātu “Skytools: queues (PgQ)” no mūsi brāļiem igauņiem Marko Kreen un Martin Pihlak, kas  pārstāv nelielo igauņu kompāniju Skype. Igauņi ir attīstījuši paciņu ar rīkiem Python vidē, kas menedžē pieprasījumu rindas PostgreSQL datubāzēm. PgQ menedžē ‘live transactions’  no (web) klientiem krājot tās smukā kaudzītē kā ‘raw data recors”. Tālāk PgQ atgriež pa čupiņai ierakstu un padod tos dažādiem patērētājiem/klientiem, piem, Javai, kas ģenerē ‘welcome’ e-pastus, C++, kas uzskaita lietotājus, Python, kas replikē datus, utml. Rezultātā no web saņemtie dati ātri un vienkārši tiek saglabāti datubāzē, bet to apstrāde un analīze notiek citā laikā (bet cik ātri vien iespējams) un ar citiem resursiem. PgQ menedžē jo drīzu datu pēcapstrādi, nosūtot tos uz attiecīgajām patērētājaplikācijām.  PgQ izlīdzina tranzakciju slodzi sadalot datus starp vairākiem sub-klientiem. Apstrādātie dati nonāk galvenajā datubāzē/arhīvā. PgQ ir ļoti lietderīgs rīks, ja nākas noņemties ar neskaitāmiem web pieprasījumiem, kas tiek noglabāti PostgreSQL datubāzē. (vairāk…)

PGCon 2009

Pirmā PostgreSQL konferences diena aizritējai visai mierīgi ar aptuveni 60-70 dalībniekiem.

Pirmais uzstājās Stephen Frost ar prezentāciju PostgreSQL Access Controls.  Frosts pats ir viens no PostgreSQL attīstītājiem, kurš piedalījies šo kontroles metožu programmēšanā. Prezentācijas laikā tika aplūkotas autentifikācijas  metodes, lietotāju lomas un autorizācijas metodes. Pirmējā vairāk skāra serveru konfigurāciju un komunikācijas, ar ko īpaši nav nācies nodarboties, tamdēļ dzirdēto daudz nekomentēšu, lai ‘neiebrauktu auzās’. Varu vien secināt, ka autentifikācijas iespēju ir pietiekoši daudz un dažādu, lai apmierinātu katra vajadzības. Kam interesē sīkāk, tad pilno prezentāciju var atrast šeit. Stāsts par lietotāju ‘lomām’ (roles) bija visai interesants un lietderīgs, jo līdz šim nebiju vēl redzējusi sakarīgu un pilnvērtīgu lomu izmantošanu. Smalka PostgreSQL sistēma var sastāvet no vesela lomu koka, kur hierarhiski pakārtotas lietotāju un lietotāju grupu tiesības darboties iekš datubāzes. Autorizācija praktiski kontrolē, kādas darbības (apskatīt, ievietot vai labot datus) katrs lietotājs var veikt, kā arī kurā vietā (shēmā, tabulā un kolonnā (junums PostgreSQL 8.4 ) ) darbības atļautas.

‘PostgreSQL access controls’ ir salīdzinoši vienkārša lieta. Īsts izaicinājums  ir datubāzu sistēmas uzstādīšana un konfigurēšana tā, lai tā darbotos ar maksimālo darbspēju un maksimali izmantotu pieejamos resursus. (vairāk…)

Ikdienā par tehniskām lietām un to pielietojumu nākas lasīt interneta plašumos, tomēr reizēm paņemt rokā grāmatu, iespējams, ir pat efektīvāk nekā blisināties ekrānā. Nu jau kādu laiku atpakaļ saņēmu divas pasūtītās grāmatas – viena klasificējam kā bilžu grāmata un vieglā lasāmviela,  otrā jau vairāk no smagā gala. Abas grāmatas labi pārstāv aprakstītās nozares lietas un ir orientētas praktiķiem, abām grāmatām ir internetā pieejami aprakstīto piemēru dati un koda gabali, lai katrs var darboties līdz un pārbaudīt lietas praksē. Protams literatūrā aprakstītā programmatūra arī ir brīvi pieejama. Te nu būs neliels, subjektīvs ieskats abās grāmatās.

Desktop GIS: Mapping the Planet with Open Source Tools by Gary E. Sherman

Man šī grāmata nedaudz atgādināja tādu kā soli pa solim ievadu ĢIS lietās un kartogrāfijā, pie tam ar bezmaksas rīkiem. Slinks pasniedzējs varētu pat  pamatus mācīt 1:1 no šīs grāmatas, jo grāmatā apskatītās lietas ir viegli sportiskā ievada līmenī. Zinot lokālās studentu īpatnības, kvorumam,  šīs grāmatas saturs būtu smagā viela visiem bakalaura studiju gadiem, kaut apskatītas ir tikai pamat lietas. Visus gan jābrīdina – grāmata satur jau dažas vēsturiskas lietas (piem. QGIS jau ir mainījies), bet kopumā grāmatas lietderību tas nemazina, vienīgi var mazliet mulsināt. Grāmatā apskatītas zināmākās atvērtā koda ĢIS aplikācijas (QGIS, uDig, gvSIG, gdal/ogr, GRASS GIS u.c.). Grāmatas tēmu klāsts sākas no ievada ĢIS datos un to formātos/konvertācijās, datu apstrādē (geoprocessing) līdz vienkāršiem aprakstiem par savu aplikāciju veidošanu grāmatā apskatītajām programmām. Diezgan daudz tiek apskatīta datu transformācija starp koordinātu sistēmām. Un pavisam nejauši atklājām, ka ar šo grāmatu var dižoties arī Māris, jo grāmatā ir viņa izstrādātā GRASS GIS spraudņa pielietošanas piemērs.

Applied Spatial Data Analysis with R

Šī ir grāmata no Use R sērijas.  Par šo grāmatu šķiet man ir lielākais prieks. Sāku lasīt un, ziniet, nevar ne atrauties, jo uzrakstīta valodā, kas tā vien velk dziļāk. Pats trakākais, ka šīs lasāmvielas iespaidā jau sāku apdomāt vēl dažu šīs sērijas grāmatu pasūtināšanu, lai labāk varētu orientēties R plašumos. Grāmata orientēta uz publiku, kura ir labi pazīstama ar  iepriekš aprakstītajā grāmatā apskatītajām pamat lietām, turklāt ir nojēga par to, ko viņi gribētu darīt ar viņu rīcībā esošiem datiem. Lasāmviela un rīks esošiem vai topošiem spēka lietotājiem, kuriem ar masu aplikāciju standarta funkcijām telpisko datu analīzē ir kļuvis par īsu vai daži esošie komerciālie rīki uzliek šaubu ēnu iegūtajiem rezultātiem. Izpratne par statistikas pamat lietām ir diezgan stipri vēlama un var atvieglot lasīšanas un tēmas apgūšanas tempus, jo terminoloģija reizēm ir gana specifiska. (Grāmata, kuru iespējams negribēšu laist ārā no redzes loka).

Jā, es zinu, ir pilns internets ar veiklām pamācībām un citiem dokumentiem, bet ar tiem nevar nosist mušu.