ĢISnet

Reti kurš atceras visas aplikāciju komandas un funkcijas, reizēm arī dokumentāciju lāga nevar sprast aiz slinkuma vai pirkstu līkuma. Tādēļ lieti noder fiksās piezīmes ar piemēriem, kurus pēc vajadzības pielabojot var lietot ar ctrl+c un ctrl+v metodi vai vismaz saprast kā kas darāms. Markus Neteler ir uzrakstījis disvus špikerīšus par gadal un ogr lietošanu. Nedzudz jau iepriekš bija dažas mūsu pašu piezīmes par datu pārprojicēšanu/stumdīšanu un maskēšanu, kas vairāk orientētas uz lokalajām īpatnībam un vajadzībām.

Pēc dalībnieku lūguma, Google ir nolēmusi pagarināt studentu pieteikšanās laiku šī gada SoC. Studentu pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. aprīlim. Vabrūt Tev ir brīvs brīdis vasarā un vēlme pabakstīt kādu no ĢIS programmām? Ar OSGeo piedāvātajiem projektiem varat iepazīties OSGeo wiki lapā. Sekmīgu kodēšanu!

Pasākums ir atklāts! Interesenti var sākt sarosīties apdomāties un galu galā arī pieteikties kādam intereseantam projektam, kuru sponsorēt būs apņemusies Google. Tikām potenciālie darbu piedāvātāji no MapServer jau salikuši pirmās, viņuprāt, svarīgās lietas. Par pārējiem, ģis un ģis radniecīgajiem projektiem, pašlaik vēl nav nekādu ziņu. Ja arī zināšanas, laiks vai neatbilstība pasākuma dalībnieku kritēriejiem neļau piedalīties var pasekot līdz projektu potenciālajai attīstībai, kas piedāvātajos uzdevumos diezgan labi iezīmējas.

Pavisam drīz tiks izdota grāmata Desktop GIS: Mapping the Planet with Open Source, kas var būt kā labs ievads tiem, kas interesējas par atvērtā koda ĢIS aplikācijām, to pielietošanas iespējām praksē. Man vēl šī grāmata nav un nezinu vai būs, bet tiem, kas vēlas iepazīties ar atvērtā koda programmatūru, iespējams ir rekomendējama literatūra ;)

Tiem kas tankā-GeoServer ir OGC standartus uzturošs serveris. Lielākais šī servera spēks ir darbā ar WFS un WFS-T. Sākot ar 1.6.0 versiju serveris ar speciālu paplašinājumu uztur arī objektu vēsturi, pašlaik gan tikai darbojoties ar PostgreSQL datubāzēm. Ko nozīme uzturēt objektu vēsturi – tas ir līdzīgi kā programmētaji izmanto svn. Vēstures uzturēšana dod iespēju labojot ģeometrijas un objektus atgriezties pie kādas konkrētas objekta versijas, jeb labojot ģeometrijas nezaudēt vecākas to versijas. Lieliska iespēja uzturēt ģeometriju datubāzi ar pilnu izmaiņu trasējamību, arī lieliska iespēja nesačakarēt savu datubāzi.
Vairāk par jaunumiem var palasīt šeit.

Te nav nekas par vides aizsardzību. Angļu mēlē redzošajiem Vector One ir iespēja palasīt mazu rakstiņu par tēmu – kapēc drukātās kartes joprojām tiek gatavotas un ražotas. Idejas un tā visa pamatojums, domājams, ir daudziem labi zināms un saprotams arī mūsdienās, kad kosmiskāku un mazāk kosmisku tehnoloģiju izmantošana sit augstu vilni.

OpenAerialMap ir pasākums kurš var palīzēt atras kādas vietas bildi vai arī dod iespēju padalīties ar paša radītiem brīnumiem, lai arī kādi tie būtu. Datubazē esošos datus var izmantot lietojot klasiskus interneta risinājumus kā arī wms servisus, protams gadījumos kuros dati šo iespēju sniedz.

Iznākusi jauna gdal/ogr versija ar nummuru 1.5.0. Uzlabojumi un papildinājumi ir diezgan apjomīgi, sākot ar iepriekš aprakstīto maskēšanas rīku, gdal_rasterize, un tādām lietām kā jaunākās EPSG datubāzes iekļaušana un koordinātu sistēmu izmantošana no attālinatiem resursiem, kā spatialreference.org un citiem. Daudziem aktuāla var būt arī Python utilīta gdal2tiles. Vektordatiem apstrādājamo datu klāstā, kā interesantākais, nācis ir GPX datu formāta atbalsts, bet uz laiku tiek apturēts dxf un dwg datu formātu atbalsts, licenču noteikumu dēļ. Ar pilnu izmaiņu sarakstu var iepazīties šeit.

Testējam, lietojam un par problēmām ziņojam.

Koordinātu sistēmu katalogs, kurā var sameklēt sev vajadzīgo koordinātu sistēmu. Katalogs satur EPSG datubāzes ierakstus un tuvākajā laikā tiks pievienotas arī ESRI produktos izmantotās koordinātu sistēmas. Datubāzē ir iespējams pievienot komentārus katrai koordinātu sistēmai un pieveinot arī paša izveidotās, gadījumam, ja ar kādu jāpadalās. Datubāzes saturu tiešā veidā būs iespējams izmantot arī jaunajās gdal/ogr 1.5.x pauudzes aplikācijās.

Netīšām sanāca uzdurties Maa-met Geoportal, kas satur daudz un dažadus kartogrāfikos materiālus un telpiskos datu slāņus par Iaguniju. Nākas vien kartējo reizi nokārt galviņas un padomāt, kapēc viņeim zāle zaļāka un debesiz zilākas. Un pilnīgi noteikti pie vainas nav kosmisko tehnoloģiju un kvantu fizikas zinātāju/nezinātaju proporcionālā attiecība, lai ko tādu sasniegtu un izdarītu. Nav arī jēgas diskutēt par jautājumu cik labs vai slikts tehnoloģiskais risinājums tiek izmantots, jo pagaidām šķeit nav tā īsti ar ko salīdzināt, vismaz Baltijas valstu mērogā noteikti.

(vairāk…)