ĢISnet

OpenStreetMap logo

Latvijas Open Street Map entuziasti 10. jūlijā organizē kartēšanas pasākumu Cēsīs. Tikšanās vieta 10:00 pie Cēsu  Vēstures muzeja.

Pasākumā paredzēta Cēsu pilsētas kartēšana, interesentu iepazīstināšana ar OSM un kartēšanas lietām, diskusijas par to kā īsti kartēt dažādas lietas OSM un kā attīstīt OSM kartēšanu Latvijā.

Detalizētāks pasākuma plāns joprojām top un tam var sekot līdz  Latvijas OSM sarakstes listē un galīgo pasākuma plānu sola publicēt arī Pēteris Krišjānis savā blogā.

Par ĢISnet kolektīva dalību klātienē pašlaik nav ne mazākās skaidrības, bet solām nodrošināt ikdienišķo tehnisko atbalstu un iedzert kādu alu uz kartētāju veselību, lai arī kur atrastos.

Ņemot vērā pēdējās dienās valdošo paniku un gatavošanos neizbēgamajam pasaules galam, arī ĢISnet radošais kolektīvs jau ir sagādājis baltos palagus, ar ko apsegties kamēr lēnām (lai neradītu paniku) rāpos kapsētas virzienā. Vēl tikai pirms izrāpošanas gribas zināt kur ta’ īsti atrodas tas īslandiešu negantnieks un kur esam mēs. (Spied uz saitītes Moar, lai lasītu tālāk par pasaules gala atnākšanas gaidīšanu.)
(vairāk…)

Trīs gadi jau pagājuši, kopš raksta „Sešu miljonu opera”. Vai tagad iespējams viennozīmīgi pateikt, ko nozīmē saīsinājums „LKS-92”, zinot vien to, ka tam ir saistību ar Latviju un kartogrāfiju? Diemžēl nē. Vārdiski tiek piedāvāti divi varianti – „Latvijas koordinātu sistēma” un „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma”. Bet tie ir tikai vārdi, kas varētu apzīmēt vai nu vienu un to pašu, vai arī ietvert sevī dažādu saturu. Neiedziļinoties, ko par to domā karšu lietotāji, mēģināju rast saturisko skaidrojumu pētot pieejamos drukātos materiālus, programmu iestādnes un resursus tīmeklī.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par – 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
   1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
   55°40’50,17” z.p.
   26°37’49,79” a.g.
   ..”.
2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

No daudzveidīgā ģeomātiska rakstura darbu klāsta ir divi, kas man vienmēr ir likušies, nu sacīsim tā, pasaule būtu laimīgāka bez viņu veikšanas nepieciešamības… Tie ir vecu materiālu telpiskā piesaiste un vecu materiālu vektorizēšana (digitizēsana). Digitizēšanas automatizēšanai ir radīti daudzi jo daudzi risinājumi laika gaitā, no kuriem, cik man zināms, neviens īsti nevar aizvietot cilvēku, tomēr vismaz iestrādes šai virzienā ir.

Kas attiecas uz ģeoreferencēšanas automatizēšanu, arī to ir centušies lielākiem darbu apjomiem cilvēki kaut kā automatizēt, bet cik man zināms šie centieni nav beigušies ar plašāk pielietojumu risinājumu, kuru pēc tam līdzīgā izskatā varētu pārņemt citi un lietot saviem datiem pietiekmi universālā veidā. Lai šo darbu atvieglotu tapa plugins QGISam, kas padara šo darbu ievērojami ātrāku.

(vairāk…)

Latvijas OpenStreetMap komūna ir nopietni aktivizējusies un nolēmusi to atzīmēt ar pirmo kopīgo kartēšanas pasākumu Ogre2009, kura mērķis ir sakārtot Ogres galvenās ielas. Pasākums ir paredzēts sestdien, 2009.g. 1. augustā. Sākums paredzēts 10:00 pie Ogres dzelzceļa stacijas.
Latvijas kopienai beidzot ir izveidota lietotāju vēstkopa. Spriežot pēc aktivitātes vēstkopā – jūlijā jau ir 520 vēstules – šāda vēstkopa jau sen bija nepieciešama. Vēstkopas arhīvā var sekot līdzi un piedalīties Latvijas ceļu klasifikācijas centienu sakārtošanā.
OpenStreetMap ir brīvprātīgo veidots kartēšanas projekts, kura mērķis ir veidot brīvus ģeogrāfiskos datus (sākotnēji – ielu/ceļu tīklu). Dati par ceļiem un citām dabā sastopamām lietām tiek vākti ar GPS uztvērēju palīdzību. Jebkurš GPS īpašnieks var piezīmēt klāt jaunas lietas, vai arī izlabot sistēmā jau esošos datus, tādejādi paaugstino to kvalitāti. Lai piedalītos projektā, ir nepieciešama tikai vēlme un mazliet brīva laika. Un ko Tu dari sestdien?

Ja kādam ir interese var paspēleties ar UUorld, par kuru ir mazs raksts šeit. Gala lietotājam diezgan vienkārši lietojama aplikācija, kas var labi noderēt skolniekiem un citiem interesentiem, jo satur dažādu statistikas datu kopu. Nopietnākiem datu apstrādes pāsākumiem īsti nederēs, kaut arī kā prezentāciju veidotājs varētu būt labs.

Pašlaik rīks vairāk klasificējams kā izglītojoša un interaktīva enciklopēdija. Ja ar laiku būs iespējasm lietot savus sagatavotos datus varētu kļūt par diezgan labu 4D datu prezentāciju veidošanas rīku.

Šodien mums ļoti mīļa ir viena organizācija. Kur nu liksies tā mums vienīgā, kas ko tādu tā paīstam laikam dara. Tad nu balstoties uz šeit minēto informāciju šodien tika apciemots veikals un par astoņpadsmit tūdaliņu naudiņām iegādāts solītais produkts. (vairāk…)

Te nav nekas par vides aizsardzību. Angļu mēlē redzošajiem Vector One ir iespēja palasīt mazu rakstiņu par tēmu – kapēc drukātās kartes joprojām tiek gatavotas un ražotas. Idejas un tā visa pamatojums, domājams, ir daudziem labi zināms un saprotams arī mūsdienās, kad kosmiskāku un mazāk kosmisku tehnoloģiju izmantošana sit augstu vilni.