Vector1 ir ieraksts par pieejamajiem Krievijas datiem. Brīvi ir pieejami diezgan apjomīgi dati par Krieviju ArcInfo formātā. Labi izmantojami kā mācību meteriāls, vispārīgai pētniecībai un pārskatu karšu gatavošanai, jo satur diezgan plaša rakstura datus par Krievijas teritoriju (reljefs, klimats, veģetācija, augsnes un citas datu kopas).
Reti kurš atceras visas aplikāciju komandas un funkcijas, reizēm arī dokumentāciju lāga nevar sprast aiz slinkuma vai pirkstu līkuma. Tādēļ lieti noder fiksās piezīmes ar piemēriem, kurus pēc vajadzības pielabojot var lietot ar ctrl+c un ctrl+v metodi vai vismaz saprast kā kas darāms. Markus Neteler ir uzrakstījis disvus špikerīšus par gadal un ogr lietošanu. Nedzudz jau iepriekš bija dažas mūsu pašu piezīmes par datu pārprojicēšanu/stumdīšanu un maskēšanu, kas vairāk orientētas uz lokalajām īpatnībam un vajadzībām.
Tā nu reiz ir sanācis, ka pašlaik savu tiešo pienākumu pildīšanas laikā sanāk mācīt studentiem zīmēt tematiskās kartes. Viesis, kas bija ieradies palūkāt kā studenti apgūst prakstiskās zināšanas lauka apstākļos, bija izbrīnīts, ka studenti kartes taisa analogā veidā – ar roku zīmē uz pauspapīra un iekrāso ar parastajiem zīmuļiem. Tas man kārtējo reizi lika aizdomāties par daļā mūsdienu sabiedrības valdošo pāroptimistisko attieksmi pret tehnoloģijām. Skarbā patiesība ir tāda, ka modernas tehnoloģijas nerisina mūsu problēmas. Jaunu datoru un dārgas programmatūras iegāde nedos gaidīto rezultātu, ja vien nebūs cilvēks, kas prot to likt lietā. Šajā gadījumā ar vārdiem “likt lietā” netiek domātas tās prasmes, kuras, diemžēl, tiek tik plaši iedresētas skolās un augstskolās, kur studenti iemācās vispirms spiest uz “šīs pogas” un pēctam uz “tās”. Reaģēšana uz noteiktu kairinājumu noteiktā veidā labāk iederas Pavlova suņiem nevis cilvēkiem, kuri vēlāk izliekas par savas nozares speciālistiem. Svarīgākais ir spēt atbildēt uz jautājumu “kapēc” nevis “kā”. Kamēr tehnoloģija tiks turēta augstāk par ideju, tikmēr rezultāti būs tādi, kādi tie ir. Labāk lai studenti zīmē kartes ar zīmuļiem, kas ir ne tikai vieglāk un ātrāk, bet arī krietni pamācošāk, jo uzmanība tiek koncentrēta uz saturu nevis instrumentiem un formu, nekā kļūst par Pavlova suņiem.
Padomājis par šo visu, es viesim norādīju, ka šajā gadījumā pats process ir svarīgāks par rezultātu. Un viņš tapa apskaidrots.
Stefan Steiniger ir uztaisījis feinu salīdzinajumu un pārskata tabulu par atvērta koda Desktop ĢIS aplikāciju spējām un iespējām. Lieti noderēs tiem, kas neko no tā nezin vai balstās uz ticamākiem un mazāk ticamiem nostāstiem un sāgām. Tiem, kas šīs aplikācijas ir lietojuši nekā jauna nebūs, pārējiem gan būtu vērts iepzīties. Jebkurā gadījuma labs informācijas apkopojums salīdzināšanai.
Īpaši derīgs tiem fantastiem, kas cer ka izslavetajā GRASS GIS varēs zīmēt ūber kartes un atrisinās visas dzīves problēmas. Pirms izvēlēties aplikāciju iepzīstieties ar tās sniegtajām iespējām un noskaidrojiet vai šīs iespējas atbilst jūsu prasībām, lai pēc pirmajiem izmeiģinājumiem nevietā nav jāspļaudās.
Dažu iepriekšējo rakstu komentāros atsevišķi personāži izteica neapmierinātību ar savu neprasmi izmantot ĢISnet piedāvātos WMS servisus. Lai šo problēmu labotu, piedāvājam noskatīties ekrānfilmiņu, kurā ir parādīts kā izmantot ĢISnet topogrāfisko karšu WMS servisu ar QuantumGIS programmas palīdzību. (vairāk…)
Pavisam drīz tiks izdota grāmata Desktop GIS: Mapping the Planet with Open Source, kas var būt kā labs ievads tiem, kas interesējas par atvērtā koda ĢIS aplikācijām, to pielietošanas iespējām praksē. Man vēl šī grāmata nav un nezinu vai būs, bet tiem, kas vēlas iepazīties ar atvērtā koda programmatūru, iespējams ir rekomendējama literatūra ;)
Šī varbūt ir nedaudz izvērsta atbilde Dinas komentāram zem raksta par 1. un 2. klases ģeodēzizkajiem punktiem, kas vairāk tomēr saistīts ar savstarpējo komunikāciju. Šeit arī detalizetāks izklāsts par to, ko ĢISnet kolektīvs domā, dara un jau ir padarīijis.
Visupirms paldies par viedokli un ieteikumiem, apsveicam arī kā pirmo neanonīmo LĢIA komentētāju, jo parējie cītīgi slēpās.
Tad nu centīšos cik spēka nezaudēt domu un gana diplomātiski atbildēt uz šo komentāru, atsucoties uz šī komentāra daļām. Ja ko būšu pārpratis vai neatbildējis varat komentāros pielabot un atgādināt. (vairāk…)
Patiesībā jau labu laiku gdal/ogr atbalsta ko līdzīgu daudzu meklētajam rastra lapu apgraizīšanas risinājumam. Viss ir elementāri!
gdal_rasterize -b 1 -b 2 -b 3 -burn 255 -burn 0 -burn 0 -l maska maska.shp mana_bilde.tif
Vēl var tajā penterī lietot parametru -i pretējām darbība ( to gan bauda tikai tie, kas iemeiģina 1.5.x versiju). Tiesa nenotiks fiziska attēla izmēru maiņa, attēlam vienkārši tiks aizkrāsota ar izvēlēto krāsu, piemērā nikni sarkanu, poligonā esošā daļa vai tieši poligonā neesošā daļa.
Ar mazu skriptiņu šādi var apcirpt n bildītes ļoti mazā laikā neknibinoties ap katru bildīti atsevišķi.
Center for Ocean-Atmospheric Prediction Studies (COAPS) piedavā iespēju pieteikties uz kursiem, kuros tiek stāstīts un apmācīts kā praktiski lietot atvērtā koda ĢIS aplikācijas. Kursi notiek vairākās sesijās un uz tiem var pieteikties visi reģistrētie lietotāji. Lai pieteiktos uz kursiem ir jāaizplda vienkarša reģistrācijas forma. Tuvākie pieejamie kursi ir 17-23.septembris.
Lapā ir pieejami arī vairāki apmācības materiāli par ĢIS un ar to saistītām lietām vispārīgā līmenī.
Sen nekas nav rakstīts līdz pienāca kārtējā reize, kad ±6000000 kādu pārsteidza. Kā tikt ar to galā, ja nav programmatūra ar, kuru precīzi var pārbīdīt datus un pareizi pārprojicēt aprakstīšu šajā rakstā. Kā jau pie mums pieņemts par LKS92/Latvia TM datiem mēs saucam visu kas nu mums nāk priekšā, neatkarīgi no tā uz kuru pusi ir ir y_0 vērtība.