Ar ko gan iesākas dzimtene? Un kur tā beidzas?
Diemžēl centieni atrast šīs slavenās dziesmas latvisko versiju pagaidām nav vainagojušies panākumiem, tādēļ atpakaļ pie ĢISiskākām tēmām*. Suverēnu valsti raksturo četras pazīmes – teritorija, iedzīvotāji, valdība un spēja iesaistīties starptautiskās attiecībās. No ĢIS viedokļa interesantākā ir pirmā pazīme – teritorija. Tad kur gan iesākas (un kur beidzas) dzimtene? Izrādās, ka uz šo jautājumu nevar nemaz tik viegli atbildēt, jo Aizspogulijā, atvainojiet, Latvijas Republikā šāda informācija nav nemaz tik viegli pieejama.
Sāksim ar vienkāršāko – robežas nosaka “Latvijas Republikas valsts robežas likums”, kas gan maz ko dod, jo tur robežas koordinātas neatrast. Koordinātām vajadzētu būt starptautiskajos līgumos, kuru atrašana paliek kā mājasdarbs lasītājam. Dotajā likumā gan atrodama cita vērtīga informācija – 3. panta 5.p.: “Valsts robeža Baltijas jūrā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, sakrīt ar teritoriālās jūras ārējo malu, ko pieņem par atskaites punktu, izmantojot bāzes līniju. Bāzes līnijas punktu koordinātas nosaka Ministru kabinets.” Kā izrādās, tad bāzes līnijas punktu koordinātas tiešām ir publiski pieejamas teksta formātā: “Noteikumi par bāzes līniju punktu koordinātām” (Ministru kabineta noteikumi Nr.779 izdoti Rīgā 2010.gada 17.augustā). Un te nu tie ir visā to godībā kā punkti un kā līnija GML formātā (LKS-92/TM koordinātu sistēmā, EPSG:3059).
Ja jau reiz esam iekāpuši jūrā līdz ceļiem, tad laiks brist dziļāk. Latvijas Republikas teritoriālā jūra (12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas, ja vien starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi) robežojas ar Latvijas ekskluzīvo ekonomisko zonu (EEZ). Tā vairs īsti nav Latvija, bet joprojām “piekrīt” Latvijai. Šo teritoriju, savukārt, nosaka “Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums”. Protams, arī šeit neko vairāk par 3. panta 3.p. pausto neuzzināsim: “Latvijas kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežas ar Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti atbilst starptautiskajiem līgumiem, ko Latvija noslēgusi ar Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti.” Ak, maldos, protams – no šī izriet, ka EEZ robeža ar Lietuvu neeksistē de iure.
Šajā vietā, protams, varētu likt punktu, taču izrādās, ka valstīm ir jāsniedz informācija par jūras robežu Apvienoto Nāciju Organizācijai, kura uztur oficiālo robežu iesniegumu reģistru. Ja paskatāmies šajā krātuvē, tad tur var atrast Latvijas sniegto informāciju par EEZ robežu ar Igauniju un Zviedriju. Savukārt Lietuva ir sniegusi informāciju gan par teritoriālās jūras, gan EEZ robežu ar Latviju. Šāda viedokļu nesakritība gan ir izraisījusi interesantu paradoksu – Latvijas un Zviedrijas EEZ robeža sniedzas ~650m tālāk uz dienvidiem, nekā Lietuvas uzrādītais robežpunkts starp Latviju, Lietuvu un Zviedriju. 
Tāpat jāņem vērā kāda nianse – bāzes līnija pie Igaunijas robežas beidzas uz Ainažu mola, taču robeža atrodas aptuveni 90m tālāk…
No ANO iesniegtajiem dokumentiem izvilktie punkti un līnijas.
Protams, visi šie vingrojumi būtu lieki, ja jebkuram Latvijas Republikas iedzīvotājam (vai interesentam) šīs robežas būtu brīvi pieejamas mašīnlasāmā formā. Savukārt, ja robežu jautājums ieinteresēja, interesanta lasāmviela būs arī Lienes Eglājas apkopotā informācija par Latvijas robežu un ar to saistīto problemātiku.
* Ņemot vērā, ka autors nav jurists, iespējamas būtiskas atkāpes no likumiskās un tikumiskās patiesības. Lietot uz pašu atbildību! Sagatavotie punktu un līniju faili ir brīvi lietošanai, jo, saskaņā ar autortiesību likuma 6. panta 1. punktu, autortiesības neaizsargā “normatīvos un administratīvos aktus”, uz kuru bāzes šie faili ir iegūti.