ĢISnet

Šis tas no dzirdētā un redzētā.

Vakar tika izlaista PostgreSQL 8.4 beta2 versija, stabilā versija sagaidāma aptuveni jūlijā. Robert Treat referāts “No More Waiting: A Guide To PostgreSQL 8.4” sniedza ieskatu PostgreSQL 8.4 jaunumos, kas izklausījās visai ‘garšīgi’. Šeit daži no tiem:

Performance

• Visibility maps – VACUUMs notiks tikai uz tām datubāzes lapām, kur kopš pēdējā VACUUM notikušas izmaiņas;
• Default stats target – parametrs default_statistics_target=[0...100] palīdzēs noteikt, cik ļoti Postgrei jāanalizē konkrētā tabula. Skaitlis reprezentē analizējamo paraugu skaitu, kad tiek ievākta statistika, u.c.

Administration

• jaunas ‘free-space-maps’ – Postgres monitorēs brīvo diska vietu, vajadzēšot retāk pārstartēt serveri;
• pg_terminate_backend(pid) – drošāks veids kā nogalināt nevēlamus procesus nekaitējot pašāi datubāzei;
• stats temp file – pgstat.stat ir visaizņemtākais fails datubāzē, dažreiz tik aizņēmts, ka bremzē visu citu. Tagad tam būs pašam sava direktorija Postgres datu direktorijā;
• kolonnu līmeņa privilēģijas;
• atsevišķa vaicājumu statistika;
• Auto Explain – uzrādīs vaicājuma plānojumu reizē ar tā izpildījumu;
• Explain Verbose uzrādīs iesaisītās kolonnas, u.c.

PSQL

• funkciju rediģēšana ar \ef manafunkcija (tiks atvērts editors kā vi);
• \dX atlasīs tikai lietotājaveidotos objektus, \dXS atlasīs sistēmas objetus;
• \dT+ uzrādīs tabulas izmērus, u.c.

Development

• Jauna rank() funkcija;
• LIMIT varēs būt balstīts uz apakšvaicājumu;
• Teksta meklēšāna pēc daļvārdien, piem., ‘maj*’;
• Jauna TABLE komanda, kas vienlīdzīga ar SELECT * FROM;
• generate_series() funkcija laika  sēriju ģenerēšanai, u.c.

Procedures

• Būs pieejams CASE vārdiņš (no sērijas IF… THEN … ELSE…);
• Funkcijas ar mainīgu argumentu daudzumu (srgumenta veids “variadic”);
• Funkciju argumentiem varēs būt noklusētās vērtības, u.c.

Upgrades

• Joprojām problemātiski, bet top pg_migrator.

Lūk šeit jau kāds fanātiķis ir apkopojis PostgreSQL 8.4 fīčas: http://www.depesz.com/.

Tālāk noklausījos Luis Bueno “Saving the Amazon with PostGIS”, bet īpaši apmierinājuma nebija.  Stāsts bija ļoti vienkāršs, tomēr izdevās noskaidrot, ka Brazīlijā visām valdības iestādēm jālieto FOSS risinājumi (nu ne gluži likumiski, bet tā ir ļoti stipra rekomendācija). Brazīlijai ir grūti izveidot valsts ĢIS datubāzi, jo džungļos nav datortīkla caur kuru sajūgt kopā visus kompjus. Protams, atkal tika pacelta labi zināmā problēma, ka cilvēki neuzticās FOSS risinājumiem…

Greg Smith bija sagatavojis visai interesantu lasījumu par “Database hardware benchmarking”. Stāsts par to, kā jātestē dzelži vēl pirms uz tiem tiek sainstalēti brīnumi un palaistas jelkādas aplikācijas. Tāpat jāpatur prātā, ka pārdevēji parasti melo un nekad nevar zināt, kas var tikt ‘iesmērēts’.  Pērkot CPU un RAM smalki jārēķina, vai tiem sakritīs takts un frekvences, jo ja nesakrīt, tad kompis pazemina tās frekvences līdz līmenim, kurā sistēma var darboties sinhroni. Cik es nopratu, tad Postgres ir diezgan CPU rijīga. Cilvēki parasti sev nezinot apgriež savam kompim CPU jaudu paturot uz tā standartā ieinstalētās ‘power management’ sistēmas. Jā, tās taupa enerģiju, īpaši jau laptopiem, bet arī apgriež Postgres rociņas. Divi CPU ar vienādiem parametriem nebūt neveiks vienādu darbu. Kā likums, svaigāk izlaistie CPU ir jaudīgāki par vecajiem pat pie vienādiem specenes cipariem. Cietņi arī ir viltīgi. Dažādas sekcijas uz diska strādā dažādā ātrumā, jo tas cipars lielāks, jo lēnāks tas disks paliek. Fiksais gals ir diska sākumā, dibengals var būt pat 2x reizes lēnāks. Sākumgalā parasti tiek ieinstalēta operētājsistēma, kamēr disks ir tukšs, tikmēr kompis strādā raiti, jo visi faili ir fiksajā galā, bet kad faili sāk parādīties arī diska lēnajā galā, tad kompis paliek lēnāks (tāpēc tas kompis paliek tik lēns, kad ir pilns ar failiem – samazinās darbības videjais ātrums). Nu, lūk, ja gribās no sistemas dabūt ārā maksimālo, tad visgudrāk ir nogriezt diskam sākumgalu un glabāt datubāzi tur, bet lēno galu vienkārši norakstīt…

Tālāk Steve Singer nedaudz pastāstīja par “OpenStreetMap with PostgreSQL”. OSM sniedz brīvību publicēt, izplatīt, pārdot, stilizēt un rediģēt kartes pēc sirds patikas. OSM pamatā ir ideja par to, ka ja vien katrs no mums  uzzīmētu savu mikrorajonu, tad kopā mēs varētu nokartēt visu pasauli. OSM drīzumā tiks papildināta ar TIGER (USA), GeoBASE (Canada) un NAND (the Netherlands) datiem. Līdz šim OSM izmantoja MySQL, bet nu jau kā mēnesi OSM dzīvo iekš Postgres. Pārvākšanās zināmā mērā notika tamdēļ, lai lietotāji varētu izmantot PostGIS. Diemžēl, lai izmantotu PostGIS, jāizveido pašam sava datubāze uz sava datora, kas aizņem ap 100 GB un turpina augt. OSM ik nedēļu eksportē datubāzei svaigi pievienototos datus, kas piejami šeit. Izmantojot OSMOSIS (piem, rīku osm2pgsql) OSM datus var ielādēt savā datubāzē. OSM datus iespējams izmantot arī maršrutēšanā, tikai OSM ne vienmēr ir ‘pilnīga’.

Leo Hsu un Regina Obe šobrīd raksta grāmatu “PostGIS in Action”, kas oficiāli tiks izdota 2010.gada janvārī. Pašlaik  internetā ir iespējams abonēt un lasīt grāmatu nodaļu pa nodaļai līdz ko tās sarakstītas. Pirmo nodaļu var lasīt par velti šeit. Hsu un Obe uzstājās šai konferencē  ar referātu “Spatial Analysis with PostGIS”. Hsu un Obe lietišķi uzsver, ka PostGIS datubāze var tikt izmantota dažādām vajadzībām:

1) datu krāšanai, apkopošanai;
2) datu piegādei citām aplikācijām (backend);
3) ģeogrāfiskajai analīzei;
4) datu ekstrahēšanai, reproducēšanai un izplatīšanai;
5) datu labošanai un papildināšanai.

Hsu un Obe demonstrēja visai  sarežģītus PostĢIS vaicājumus. PostĢIS atšķirībā no ArcĢIS ļauj sajūgt ķēdē kaudzi ar dažādām funkcijām, tā kā to, kas ArcĢISā jādara ar 10 rīkiem, pieseivojot starprezultātus, PostĢISā var izdarīt vienā lielā pūtienā. Arī rezultāti tiks atgriezti ātrāk, jo ir iespējams izmantot indeksus uz dažādām kolonnām. Šobrīd PostGIS atbalsta tikai vektordatus, bet pa neoficiāli kanāliem tika ziņots, ka jau ir iespējams izmēģinot jaunos PostGIS rīkus rastra datiem.

Šī konference tiek filmēta un visi materiāli tuvākajā laikā tiks publicēta PgCon mājas lapā vai vismaz tur parādīsies info par to, no kurienes materiāli ir lejuplādējami.

Birkas: Kanāda, konference, PostGIS, PostgreSQL

Autors - Lāsma Sietinsone. Šis ieraksts tika ievietots 2009. gada 22. maijs, 20:47 kategorijā Konferences, Pasaulē, Piezīmes . Jūs varat sekot šī ieraksta komentāriem izmantojot RSS 2.0 barotni. Both comments and pings are currently closed.