“Free and Open Source” pasākums Kembridžā
11.martā Lielbritānijas pilsētā Kembridžā notika izglītojošs “Free and Open Source” (FOSS) pasākums. Lielākai daļai no mums jau ir zināms, ka Kembridža ir pasaulslavena ar savu universitāti, tomēr tās akadēmiskā gaisotne pārsteidza pat mani. Kembridžas universitāte patiesībā sastāv no 36 dažādām koledžām, kas savukārt vairāk izskatās pēc viduslaiku baznīcām, kapelām vai ‘zinātnes pilīm’, jo vecākā no koledžām (King’s College) tika uzbūvēta jau 1209.gadā.
Likumsakarīgi, šeit sastopami daudzi un dažādi zinātnes institūti, viens no tiem, British Antarctic Survey, šoreiz bija namatēvs FOSS pasākumam. Biju nedaudz vīlusies šai pasākumā, jo daudz kas tika pasniegts ievada līmenī un reti kurš no autoriem sniedza izsmeļošu ieskatu FOSS risinājumos. Tomēr viena no autorēm, Joanne Cook no Oxford Archaeology (OA), man spilgti iespiedās atmiņā ar savu pragmatisko pieeju un pilnīgo FOSS rīku ķēdi ikdienas darbam. OA zināmā mērā bija spiesti pāriet uz FOSS risinājumiem finanšu trūkuma dēļ, tomēr iespēja padarīt arheoloģiskos datus publiski un brīvi pieejamus bija ne mazāk svarīgi. Joanne atzina, ka iespējams viena no labākajām FOSS īpašībām ir modularitāte un atbilstība standartiem. Tādējādi ĢIS sistēma ir būvēta no daudzām aplikācijām, kas katra ideāli pilda tikai vienu noteiktu funkciju un tiklīdz kāda no aplikācijām (piem., karšu serveris vai desktop klients) sāk radīt problēmas vai vienkārši ir pieejams kaut kas labāks, konkrētais modulis var tikt nomainīta pret citu – labāku (tieši tādēļ standarti ir labi…).
OA ĢIS pielieto daudzveidīgi: ģeogrāfisko datu ievākšanai, vizualizācijai, analīzei un publicēšanai, tādējādi Joanne ĢIS programmatūru iedala 4 lielās grupās:
Datu bāzes
OA galvenā datu bāze ir balstīta uz PostgreSQL ar PostGIS paplašinājumu un tiek darbināta uz servera. Uz piezīmju datoriem un plaukstas lieluma ierīcēm OA darbina SQLite, ko sinhronizē ar galveno datubāzi caur SqlSync.
Desktop programmas
Lauka darbos OA izmanto uz GNU/Linux operētājsistēmas balstītus mobilos telefonus. Šeit ir liste ar tamlīdzīgiem telefoniem. OA izmantotais modelis izskatījās sekojoši un maksā aptuveni £270. Tā kā šim mobilajam telefonam ir USB ports, tad tas ir savienojams praktiski ar jebko. OA sadarbībā ar Hela ir izgatavojuši sarullējamu klaviatūru, ko tad nebaidoties no lietus un dubļiem izmanto jebkuros lauka apstākļos.
OA izmanto virkni Desktop ĢIS programmu ikdienas darbam: QGIS, gvSIG, GRASS GIS. Spāņu izstrādāto gvSIG OA izmanto, lai aizstātu ArcGIS 3.x, savukārt gvSIG mobilā versija tiek sekmīgi izmantota telefonos. gvSIG lielākais ‘mīnuss’ ir vājais karšu grafiskais noformējums. Rezultātā, kartes parasti ir jāeksportē no gvSIG kādā vektora formātā un ‘jāpietjūnē’ ar kādu no grafiskās apstrādes programmām. Ja esiet izmantojuši gvSIG, tad droši vien būsiet atdūrušies pret spāņu valodā izmestiem programmas paziņojumiem pat angļu versijā. gvSIG tulkojums ir tāds pašvaks, bet te nu ir viena laba vēsts. OA čaklie darboņi ir saķēruši un iztulkojuši visas pamanītās valodas nepilnības. Pielabotā gvSIG versija ir atrodama OA Digital mājaslapā.
Par GRASS GIS tiek teikts tikai tas, ka pirmie soļi šīs programmas apguvē un izprašanā ir tik grūti, ka lielākā daļa cilvēku vienkārši neiztur un padodas nevarēšanai. Izprast GRASS patiesi ir grūti, bet tikai tādiem cilvēkiem, kas neko citu kā Windows nav redzējuši. Manā izpratnē GRASS GIS ir viena ‘tipiski linuxiska’ programma. Apgūstiet kādas GNU/Linux OS pamatus un GRASS izpratne pati pie jums atnāks…
Karšu serveri
OA un vēl daži citi no pasākuma runasvīriem bija lietojuši ĢeoServeri kaut gan tas ir labi zināms, ka nav nekā ātrāka šai pasaulē par MapServeri. Šķiet, ĢeoServeris bieži tiek izvēlēts tamdēļ, ka tas labāk nekā MapServeris spēj servēt WFS. MapServeris ir superīgs, bet tā stiprā puse ir tieši rastri… Vēl ļaudis par labu esam atzina tādu produktu kā MapGuide, kas ir AutoDesk Open Source produkts. MapGuide gan ir windowsisks produkts, kas nozīmē, ka būs nepieciešams Windows serveris…
WWW kartēšanas aplikācijas
WWW kartēšanas aplikācijas ir web lapu interfeiss, kopā ar karšu manipulācijas funkcijām (pie., zūmošana, panošana, karšu kešošana). Šeit publicēta virkne ar web rīkiem, bet nebūt ne visi. OA izmanto OpenLayers API un OpenStreetMap fona karti, diemžēl dati par Latvijas teritoriju nav ‘spoži’.
Secinājumi
FOSS produkti nav pilnīgi, toties lietotājam vienmēr ir brīva izvēle, kuras aplikācijas lietot. Tādējādi ir iespējams nokomplektēt pilnīgu rīku pakotni ikdienas darbam. Pārorientēties no ierastām (Windows) programmām uz jaunām (OS) programmām ir grūti, jo tiek izjaukta ikdienas darba rutīna un mēs visi esam nedaudz slinki, lai savā dzīvē kaut ko mainītu… Tomēr dažkārt pārmaiņas nāk neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai nē. Ja no Open Source programmu lietošanas jūs attur tikai slinkums un nevēlēšanās izjaukt ikdienas rutīnu, tad varbūt tas nav īstais iemesls? Manā skatījumā pāriešana uz Microsoft Office 2007 ir 2x sāpīgāka nekā Ubuntu distributīva uzinstalēšana uz sava datora…
Birkas: FOSS ĢIS no A līdz Z, konference
Pie baltajiem cilvēkiem izsenis praktizē kombināciju Mapserver+Geoserver, kur:
-Mapserevr nodrošina ātru un smuku vizualizāciju pamatā lieto pie (WMS);
-Geoserver labu datu rediģēšanu un apmaiņu ar pašiem datiem (WFS), tiesa pēdējā laikā geoserver sāk ieņemt arī labas pozīcijas pie vizualizācijas.
Par standartu ievērošanu un tā rezultātā aplikāciju kombinēšanas iespējām ir pilnīga taisnība.
Kamēr pie mums ir spēkā vienīgā pasaules taisnība…
Geo Open Source Myth #1: ESRI is the only company that makes GIS software. :] (Landon Blake)
Bet šitā ir eļļa ugunskuram:)
http://lists.osgeo.org/pipermail/discuss/2009-January/004939.html
Jā tas ir ļoti jauki, ka Oxford Archeology un OpenMoko kāds piemin. Es jau kādu laiku cerīgi skatos uz gvSIG un Openmoko attīstību – tāds jauks mobilais GIS sanāk. Izskatās, ka viņiem (gvSIG) nauda nav beigusies un, ka viņi pilnā sparā turpina strādāt. Pēc aktivitātēm gvSIGa mājaslapā var spriest ka drīz tuvojas 2.0 versija, beta jau itkā ir. Tas uzlabojumu saraksts ir maigi izsakoties iespaidīgs – iesaku apskatīt. OA ir arī vieni no Ubuntu piemēriem veikmīgai FOSS migrācijai (Examples direktorijā pēc instalācijas).
Interesants raksts. Prieks redzēt, ka citur pasaulē valda pragmatiska pieeja lietām. Par GRASS varu teikt, ka pēdējos gados daudz kas tiek darīts, lai atvieglotu pirmos soļus, kā arī padarītu darba plūsmu draudzīgāku arī ne tik profesionāliem lietotājiem. Tā kā no PRO lietotāju “fīčām” nav plānots atteikties, tas sagādā nopietnas grūtības izstrādē.
PS. Klaviatūra forša :)
Interese, ne par FOSS šoreiz, bet par kādiem baksiem autore tur nokļuva ?
Sorry. Kas ir tas kantoris, kas atbalsta šis lietas vai arī braukusi pa saviem līdzekļiem, tas jau atkal fanātisms ?
Tiem, kas apmeklēja Latvijas Universitātes 67. zinātniskajā konferences Ģeomātikas sekciju, nebūs grūti uzminēt par kādām naudiņām autore apmeklēja šo konferenci, savukārt pārējiem atliek vien cerēt, ka autore pati šo noslēpumu atklās, jo tās ir viņas tiesības neizpaust informāciju par savu privāto dzīvi.
Atļaušos izteikt minējumu, ka autore pasākumu apmeklēja par valsts līdzekļiem. Taču te nu vietā būtu brīdinājums, ka šeit nav BLEFI un komentāru pārmērīga novirzīšanās no raksta tēmas nav pieņemama. Ļoti ceram, ka nebūs jāķeras pie komentāru dzēšanas, lietotāju bloķēšanas vai citām nepatīkamām darbībām, lai BLEFI komentētāju (ne)kultūra šeit neieviestos.