ĢIS dienā dzirdētais
Kārtējais ĢIS dienu pasākums ir pagājis un ir pienācis laiks apdomāt kas tad labs tajā bija. Līdzīgi kā visi iepriekšējie ĢIS dienu pasākumi, arī šis bija diezgan kupli apmeklēts, lai gan apmeklētāji bija tikai ieinteresētās personas. ĢIS un ar to saistīto jomu ideju nešana plašām masām šī pasākuma laikā vairs/vēl nenotiek. Pasākumā rādītās prezentācijas ir pieejamas Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LGIA) mājas lapā, kur katrs var pārliecināties par ĢISnet skribelētāju viedokļa pareizību vai aplamību.
Pasākuma pirmajā daļā viennozīmīgi kļuva skaidras LGIA šī brīža prioritātes – ģeoportāls. Acīmredzot visa tā INSPIRE lietiņa tiek ņemta nopietni, jo ģeoportālam un ar to saistītajām lietām bija veltītas pirmās trīs prezentācijas, kā arī tas pavīdēja arī citu runātāju tekstos. Ģeoportāla sakarā bija iespējams saklausīt pazīstamus saīsinājumus kā WMS, WFS, CWS, par kuriem ĢISnet veidotāji skaļi runāja jau pirms vairākiem gadiem. Prieks, ka ģeoportālu būs jāveido balstoties uz atvērtiem standartiem, tādejādi nodrošinot izvēles brīvību pakalpojumu saņēmējiem. ĢISnet radošais kolektīvs solās turpināt sekot līdzi ģeoportāla izveidei un, ja būs iedvesma, paķidāt to.
Patīkami bija klausīties I. Urtānes (RAPLM) prezentāciju par pašvaldību teritorijas plānojumiem. Beidzot arī TUR ir pamanījuši, ka “karalis ir pliks”. Acīmredzot viņiem pašiem ir apnicis sazin cik ilgi piekoptais haoss teritorijas plānojumu kartogrāfiskās daļas jomā, tikai izteikumi par sakārtošanu – datubāzi ar bildēm, kurām ir koordinātas, nevieš uzticību tam, ka pēc kārtējās neba nu mazo līdzekļu iepumpēšanas jomas sakārtošanā, tiks iegūts sakarīgs rezultāts.
ĢISnet radošais kolektīvs vēlas sveikt LGIA sakarā ar priecīgo notikumu – beidzot LGIA zin kas viņiem ir un kā tas viss ir savā starpā saistīts, par ko savā prezentācijā runāja A. Ozols. Cerams, ka savu spēju apzināšana un sistematizēšana palīdzēs uzlabot darba efektivitāti un ātrumu. Kā norādīja A. Ozols, LGIA iekšēji izmanto WMS servisus, taču tie nav publiski pieejami, jo nav piemērotas aparatūras/tīkla pieslēguma, kā arī WMS servisu publiskošana tiek uzskatīta par draudu LGIA datortīkla drošībai. Lai nesmīkņātu par šiem iemesliem pa tukšo, ĢISnet piedāvā LGIA nodrošināt atsevišķu ģeogrāfisko datu bezsaistību publicēšanu WMS servisu un tīmekļa klientu veidā. Mūsu jaunais serveris pagaidām ir pietiekami maznoslogots, lai varētu bez piepūles “pagriezt” vēl kādu WMS servisu, ij par tā drošību mēs spētu parūpēties.
Vēl dažas prezentācijas bija par to, ka beidzot atsevišķās iestādēs beidzot sekmīgi tiek pielietots ĢIS ikdienas darbu veikšanai. Protams, ka tika slavēts komerciālais produkts, uz kura bāzes šie risinājumi bija izveidoti. Lai arī izmaksu jautājums joprojām ir miglā tīts, tomēr ir apsveicami, ka kaut kas tiek darīts un beidzot ir izdevies nokāpt no kokiem. Atšķirībā no citiem sālītajiem ē-pasākumiem, šie vismaz izskatās, ka strādā.
Par LU pārstāvju prezentācijām nekomentēšu, jo varu būt neobjektīvs. Vienīgi vēlos piebilst, ka J. Jātnieka prezentētais krašu piesaistes automatizācijas rīks būs pieejams uz ĢISnet SVN servera, tiklīdz ko tā testēšana būs pabeigta (sekojiet līdzi informācijai ĢISnet lapā).
Pašās pasākuma beigās bija iemaldījusies viena prezentācija (E. Stūrmanis “Virszemes noteces fiziskā modelēšana ar rastra ĢIS”), kura laikam labāk iederētos LU zinātniskajā konferencē. Lielākā daļa klausītāju laikam jau bija ĢIS lietišķās puses pazinēji, kamdēļ izpalika diskusija par autora izvēlēto metožu piemērotību problēmas risināšanai (D8 ūdeņu akumulācijas algoritms, IDW reljefa interpolācijai), kā arī par iegūto rezultātu ticamību. Tāpat neizdevās iegūt informāciju par izmantotā reljefa modeļa kvalitāti, jo norādītais reljefa modelis, kas iegūts no kādas aģentūras, kuras nosaukumu šeit neminēšu, lai pēcāk nemēģina mums piesiet publisku nomelnošanu, ir viennozīmīgi nepiemērots šāda tipa uzdevumu risināšanai. Tāpat paliek atklāts jautājums, vai ūdensteču “iegravēšana” reljefa modelī, kas ir pieņemams paņēmiens reljefa modeļa uzlabošanai, šajā gadījumā nenāca par sliktu rezultātam ūdenstecēm liekot atkārtot topogrāfiskajā kartē attēloto. Neskatoties uz trūkumiem, tomēr ir patiess prieks, ka beidzot parādās prezentācijas ar mazliet zinātniskāku ievirzi.
Kopumā jāsaka, ka pasākums bija interesants un labi organizēts. Bija patīkami dzirdēt, ka beidzot visi ir pamodušies, ka ir plašāk jāizmanto atvērtie datu glabāšanas/apmaiņas standarti, lai nodrošinātu iespēju dažādu autoru sistēmām savā starpā apmainīties ar datiem. Kad ĢISnet veidotāji par to runāja pirms dažiem gadiem, lielākā daļa tikai smīkņāja par to, tagad paši smējēji to pasniedz kā pareizu pieeju. Sīkums, bet patīkami. Žēl, ka nesanāca apmeklēt ĢIS dienu Igaunijā, jo neatradās neviens igauņu valodas pratējs, jo būtu interesanti salīdzināt cik ļoti priekšā atrodas mūsu ziemeļu kaimiņi.
Birkas: gis day, ĢIS diena, konference
Piedāvājums WMSoties trakoti izskatās pēc čūsku bakstīšanas un uguņošanas pasūtījuma :)