Dažu iepriekšējo rakstu komentāros atsevišķi personāži izteica neapmierinātību ar savu neprasmi izmantot ĢISnet piedāvātos WMS servisus. Lai šo problēmu labotu, piedāvājam noskatīties ekrānfilmiņu, kurā ir parādīts kā izmantot ĢISnet topogrāfisko karšu WMS servisu ar QuantumGIS programmas palīdzību. (vairāk…)
Varbūt kādam ir kāds lieks, palietots un pašlaik nevajadzīgs UPSis, kuru varētu dāvienāt,ziedot,aizdot GISnet serverītim. Mums serverīša rajonā reizēm gadās elektroraustīklis.
Pavisam drīz tiks izdota grāmata Desktop GIS: Mapping the Planet with Open Source, kas var būt kā labs ievads tiem, kas interesējas par atvērtā koda ĢIS aplikācijām, to pielietošanas iespējām praksē. Man vēl šī grāmata nav un nezinu vai būs, bet tiem, kas vēlas iepazīties ar atvērtā koda programmatūru, iespējams ir rekomendējama literatūra ;)
Šī varbūt ir nedaudz izvērsta atbilde Dinas komentāram zem raksta par 1. un 2. klases ģeodēzizkajiem punktiem, kas vairāk tomēr saistīts ar savstarpējo komunikāciju. Šeit arī detalizetāks izklāsts par to, ko ĢISnet kolektīvs domā, dara un jau ir padarīijis.
Visupirms paldies par viedokli un ieteikumiem, apsveicam arī kā pirmo neanonīmo LĢIA komentētāju, jo parējie cītīgi slēpās.
Tad nu centīšos cik spēka nezaudēt domu un gana diplomātiski atbildēt uz šo komentāru, atsucoties uz šī komentāra daļām. Ja ko būšu pārpratis vai neatbildējis varat komentāros pielabot un atgādināt. (vairāk…)
Tiem kas tankā-GeoServer ir OGC standartus uzturošs serveris. Lielākais šī servera spēks ir darbā ar WFS un WFS-T. Sākot ar 1.6.0 versiju serveris ar speciālu paplašinājumu uztur arī objektu vēsturi, pašlaik gan tikai darbojoties ar PostgreSQL datubāzēm. Ko nozīme uzturēt objektu vēsturi – tas ir līdzīgi kā programmētaji izmanto svn. Vēstures uzturēšana dod iespēju labojot ģeometrijas un objektus atgriezties pie kādas konkrētas objekta versijas, jeb labojot ģeometrijas nezaudēt vecākas to versijas. Lieliska iespēja uzturēt ģeometriju datubāzi ar pilnu izmaiņu trasējamību, arī lieliska iespēja nesačakarēt savu datubāzi.
Vairāk par jaunumiem var palasīt šeit.
Parakājoties ĢISnet dzīlēs tika konstatēts, ka pirmais publiski pieejamais raksts ir publicēts tieši pirms gada – 2007. gada 11. februārī ar nosaukumu “ĢISnet.lv – sākam”. Kopā gada laikā ir sacerēti 55 vēstījumi masām, kuri ir savākuši 121 atbalstošu bubinājumu, īpašos vi@gras piedāvājumus neskaitot.
Gada laikā esam paguvuši daudz ko piedzīvot – gan aparatūras problēmas, gan patīkamus brīžus, gan esam pamanījušies radīt vētru ūdensglāzē. Svinīgi solāmies nākamajā gadā turpināt tādā pašā stilā :)
Paldies visiem tiem, kas bija kopā ar mums un mūs atbalstija! Centīsimies Jūs nepievilt arī turpmāk.
Kādam GPS lietotājam no Latvijas nejauši sanāca uzzināt lielo noslēpumu – kur ir ražots viņa GPS uztvērējs. Pēc pilnīgi jauna TranSystem ražojuma aparātusa i-Blue737 iegūšanas savā rīcībā, tas pirmo reizi pēc izpakošanas tika ieslēgts telpās – vietā, kur pat saule neiespīd no satelītiem nākošais signāls nav uztverams. Par lielu brīnumu aparātusa īpašniekam, GPS iekārta paziņoja savu atrašanās vietu – GPS aparātusa mājas. Acīmredzot tajā vietā aparātuss ir ticis iesēgts, lai to ražotnē pārbaudītu. Orģinālā ziņa iekš to boot.lv.
Un no kurienes nāk Tavs GPS aparātuss?
Nē, tas nav jautājums par to, kādus daiļliteratūras šedevrus tu lasi. Drīz būs pienācis tas brīdis, kad mēs, radošā un reizēm paviršā banda/komanda, zem ĢISnet zīmes būsim māžojušies jau veselu gadu. Tāpēc, arī ne tapēc, ir interese uzzināt, kādus ar ĢIS un kartogrāfiju saistītus interneta resursus mūsu apmeklētaji un lasītāji lasa bez GISnet.lv.
ĢISnet radošais kolektīvs ar patiesu prieku sveic ilggadīgo ĢISnet autoru, ĢIS ekspertu un vienkārši labu cilvēku – Pēteri – sakarā ar dēla piedzimšanu.
Labas veselības vēlējumi brašajam puisēnam un viņa māmiņai, kā arī izturību jaunajam tētim!